Atšķirības starp "Zīverss Jakobs Johans fon" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Baron_Sievers_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Baron_Sievers_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | '''Jakobs | + | '''Jakobs Johans fon Zīverss ''' (1699.-1770.) - Baltijas muižnieks, virsnieks, Bauņu, Vīķu, Vilzēnu un Vecates muižu īpašnieks. |
| − | Dzimis 1699. gadā Vidzemes un Igaunijas ģenerālgubernatora kancelejas darbinieka [[Zīverss Joahims Johanns II fon|Joahima Johanna II fon Zīversa (1699.-1770.) un Annas fon Zīversas ģimenē. Brāļi Joahims Johanns III, Karls Eberhards māsas Anna Magdalēna (1748.-1790.) un Marija Helēne (1751.-1782.). Pusaudža gados tēvs Joahims Johanns esot gribējis Jakobu Johannu atdot Zviedrijas kara flotē, stingrākai audzināšanai. Izmantodams apstākli, ka guvernante fon Ekermane nebija muižā, viņš dēlu nosūtīja uz Rēveli, lai tālāk viņu pārceltu uz Skandināviju, taču guvernante, uzzinājusi par notikušo, devusies uz Rēveli un pēdējā brīdī puiku dabūjusi krastā. 1743. gadā ciemos ieradies tēva brālis, Krievijas imperatores kambarkungs [[Zīverss Karls fon|Karls fon Zīverss]], kurš panācis, ka Jakobs Johanns netika sūtīts uz Zviedriju, bet gan uz Pēterburgu, lai saņemtu izglītību [[Pāžu korpuss|Pāžu korpusā]]. | + | Dzimis 1699. gadā Vidzemes un Igaunijas ģenerālgubernatora kancelejas darbinieka [[Zīverss Joahims Johanns II fon|Joahima Johanna II fon Zīversa (1699.-1770.) un Annas fon Zīversas ģimenē. Brāļi Joahims Johanns III, Karls Eberhards māsas Anna Magdalēna (1748.-1790.) un Marija Helēne (1751.-1782.). Pusaudža gados tēvs Joahims Johanns esot gribējis Jakobu Johannu atdot Zviedrijas kara flotē, stingrākai audzināšanai. Izmantodams apstākli, ka guvernante fon Ekermane nebija muižā, viņš dēlu nosūtīja uz Rēveli, lai tālāk viņu pārceltu uz Skandināviju, taču guvernante, uzzinājusi par notikušo, devusies uz Rēveli un pēdējā brīdī puiku dabūjusi krastā. 1743. gadā ciemos ieradies tēva brālis, Krievijas imperatores kambarkungs [[Zīverss Karls fon|Karls fon Zīverss]], kurš panācis, ka Jakobs Johanns netika sūtīts uz Zviedriju, bet gan uz Pēterburgu, lai saņemtu izglītību [[Pāžu korpuss|Pāžu korpusā]]. Pēc korpusa absolvēšanas dzīvoja pie tēvoča, dienestu civilajā pārvaldē uzsāka 1744. gadā, kā junkurs Ārlietu kolēģijā. Darbā viņš parādīja izcilas dotības svešvalodās, kā arī prasmi veikli sastādīt un kodēt oficiālos dokumentus-vēstules. Vēlāk pats Jakobs Johans jokodams apgalvoja, ka par savu veiksmīgo ierēdņa karjeru viņām jāpateicas rokrakstam, kuru īpaši paticis lasīt visām trim imperatorēm. 1748 gadā iecelts par sekretāru pie sūtņa Dānijā Johanna Albrehta fon Korfa. Pēc gada fon Zīverss tika pārcelts diplomātiskajā darbā uz Angliju. 1756. gadā Eiropā izcēlās [[Septiņgadu karš]] un jaunais sūtniecības sekretārs tika mobilizēts Krievijas impērijas armijā. Viņam piešķīra [[Majors|majora]] dienesta pakāpi un nozīmēja pildīt diviziona kvartīrmeistara pienākumus. Piedalījās kaujās ar Prūsiju pie Grosjegerndorfas un Corndorfas, kā arī Kolbergas aplenkumā. |
1770. gadā pēc tēva nāves Jakobs Johanns mantoja Bauņu un Vīķu muižas. | 1770. gadā pēc tēva nāves Jakobs Johanns mantoja Bauņu un Vīķu muižas. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 26. augusts, plkst. 14.33
Jakobs Johans fon Zīverss (1699.-1770.) - Baltijas muižnieks, virsnieks, Bauņu, Vīķu, Vilzēnu un Vecates muižu īpašnieks.
Dzimis 1699. gadā Vidzemes un Igaunijas ģenerālgubernatora kancelejas darbinieka [[Zīverss Joahims Johanns II fon|Joahima Johanna II fon Zīversa (1699.-1770.) un Annas fon Zīversas ģimenē. Brāļi Joahims Johanns III, Karls Eberhards māsas Anna Magdalēna (1748.-1790.) un Marija Helēne (1751.-1782.). Pusaudža gados tēvs Joahims Johanns esot gribējis Jakobu Johannu atdot Zviedrijas kara flotē, stingrākai audzināšanai. Izmantodams apstākli, ka guvernante fon Ekermane nebija muižā, viņš dēlu nosūtīja uz Rēveli, lai tālāk viņu pārceltu uz Skandināviju, taču guvernante, uzzinājusi par notikušo, devusies uz Rēveli un pēdējā brīdī puiku dabūjusi krastā. 1743. gadā ciemos ieradies tēva brālis, Krievijas imperatores kambarkungs Karls fon Zīverss, kurš panācis, ka Jakobs Johanns netika sūtīts uz Zviedriju, bet gan uz Pēterburgu, lai saņemtu izglītību Pāžu korpusā. Pēc korpusa absolvēšanas dzīvoja pie tēvoča, dienestu civilajā pārvaldē uzsāka 1744. gadā, kā junkurs Ārlietu kolēģijā. Darbā viņš parādīja izcilas dotības svešvalodās, kā arī prasmi veikli sastādīt un kodēt oficiālos dokumentus-vēstules. Vēlāk pats Jakobs Johans jokodams apgalvoja, ka par savu veiksmīgo ierēdņa karjeru viņām jāpateicas rokrakstam, kuru īpaši paticis lasīt visām trim imperatorēm. 1748 gadā iecelts par sekretāru pie sūtņa Dānijā Johanna Albrehta fon Korfa. Pēc gada fon Zīverss tika pārcelts diplomātiskajā darbā uz Angliju. 1756. gadā Eiropā izcēlās Septiņgadu karš un jaunais sūtniecības sekretārs tika mobilizēts Krievijas impērijas armijā. Viņam piešķīra majora dienesta pakāpi un nozīmēja pildīt diviziona kvartīrmeistara pienākumus. Piedalījās kaujās ar Prūsiju pie Grosjegerndorfas un Corndorfas, kā arī Kolbergas aplenkumā.
1770. gadā pēc tēva nāves Jakobs Johanns mantoja Bauņu un Vīķu muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Baltiņš, Jānis. Grāfu fon Zīversu dzimta Vidzemē un Igaunijā. // Cēsu un Vidzemes novada vēsture. III. Rakstu krājums. - Cēsu pašvaldības aģentūra, Vidzemes vēstures un tūrisma centrs: Cēsis, 2005.
