Atšķirības starp "Adlerbergi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Adlerberg_Wappen.png|right|thumb|200px|brīvkungi]] | [[Attēls:Adlerberg_Wappen.png|right|thumb|200px|brīvkungi]] | ||
| + | [[Attēls:Grafen_Adlerberg_Wappen.png|right|thumb|200px|grāfi]] | ||
brīvkungu un grāfu '''Adlerbergi''' (vc. ''von Adlerberg'', kr. ''Адлерберг'') - zviedru izcelsmes Krievijas impērijas [[bruņniecība]]s dzimta. Tās aizsācējs bija karaļa vasalis Rasmuss no Svenigbjū Varmijas zemē. Tā pēctecis Olavs Georgs Svebeliuss (1674.-?) bija Upsalas arhibīskaps, Zviedrijas [[primass]], Upsalas universitātes prokanclers (no 1681.), karaļa padomdevējs. Viņa dēli 1684. saņēma [[Brīvkungs|brīvkungu]] Adlerbergu titulu (uzsverot radniecību ar mātes, dzim. Gillen-Adleras dzimtu). | brīvkungu un grāfu '''Adlerbergi''' (vc. ''von Adlerberg'', kr. ''Адлерберг'') - zviedru izcelsmes Krievijas impērijas [[bruņniecība]]s dzimta. Tās aizsācējs bija karaļa vasalis Rasmuss no Svenigbjū Varmijas zemē. Tā pēctecis Olavs Georgs Svebeliuss (1674.-?) bija Upsalas arhibīskaps, Zviedrijas [[primass]], Upsalas universitātes prokanclers (no 1681.), karaļa padomdevējs. Viņa dēli 1684. saņēma [[Brīvkungs|brīvkungu]] Adlerbergu titulu (uzsverot radniecību ar mātes, dzim. Gillen-Adleras dzimtu). | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 2. septembris, plkst. 06.52
brīvkungu un grāfu Adlerbergi (vc. von Adlerberg, kr. Адлерберг) - zviedru izcelsmes Krievijas impērijas bruņniecības dzimta. Tās aizsācējs bija karaļa vasalis Rasmuss no Svenigbjū Varmijas zemē. Tā pēctecis Olavs Georgs Svebeliuss (1674.-?) bija Upsalas arhibīskaps, Zviedrijas primass, Upsalas universitātes prokanclers (no 1681.), karaļa padomdevējs. Viņa dēli 1684. saņēma brīvkungu Adlerbergu titulu (uzsverot radniecību ar mātes, dzim. Gillen-Adleras dzimtu).
Samuela Adlerberga vecākais dēls Ēriks apmetās uz dzīvi Igaunijā, kur sāka kalpot Krievijas tronim, tika imatrikulēts Igaunijas bruņniecībā 1777. gadā, bet viņa trīs dēli turpināja dzimtu. Jaunākais - Gustavs Fridrihs (1738.-?) - uzkalpojās par Viborgas kājnieku pulka pulkvedi, krita 1794. gadā Kaukāzā. Viņa dēls Eduards Valdemārs Fridrihs (1792.-1884.) Pāžu korpusā kluva par lielknaza Nikolaja (vēlākā imperatora Nikolaja I) sirdsdraugu, kopš 1817. gada tā adjutantu, realizējot tālāk spožu karjeru. 1847. gada 1. jūlijā ar imperatora diplomu saņēma grāfa titulu. Viņa dēli turpināja iet tēva pēdās kā virsnieki un valstsvīri, bet meitas saradoja dzimtu ar ievērojamākajām Krievijas aristokrātu ģimenēm.
