Atšķirības starp "Barklaji de Tolli" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls: Furst_BarclayDeTolly_Wappen.png |right|thumb|200px|firsti]] | [[Attēls: Furst_BarclayDeTolly_Wappen.png |right|thumb|200px|firsti]] | ||
| − | firsti '''Barklaji de Tolli''' (''Barclay de Tolly'', kr. ''Барклай де Толли'') - britu izcelsmes bruņniecības dzimta Krievijas impērijas [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]]. Tās aizsācēji bija zīda tirgotāji Džons un Pīters Barklaji no Tovijas jeb Tollijas (an. ''Towy, Towie, Tolly'') Aberdinšīrā (''Aberdeenshire'') Skotijā, kas 1621. apmetās [[Hanza]]s pilsētā Rostokā, bet pēc tam pārcēlās uz dzīvi Rīgā, iegūstot namnieku tiesības. | + | firsti '''Barklaji de Tolli''' (''Barclay de Tolly'', kr. ''Барклай де Толли'') - britu izcelsmes bruņniecības dzimta Krievijas impērijas [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]]. Tās aizsācēji bija zīda tirgotāji Džons un Pīters Barklaji no Tovijas jeb Tollijas (an. ''Towy, Towie, Tolly'') Aberdinšīrā (''Aberdeenshire'') Skotijā, kas 1621. apmetās [[Hanza]]s pilsētā Rostokā, bet pēc tam pārcēlās uz dzīvi Rīgā, iegūstot namnieku tiesības (XVIII gs. franciskoja uzvārdu no "Barclay of Tolly" uz "Barclay de Tolly"). Straujš dzimtas uzplaukum sākās XVIII gs, kad par Rīgas [[birģermeistars|birģermeistaru]] kļuva Augusts Vilhelms Barklajs de Tolli (1752.–1826.). Viņa dēls Gotlībs (kr. ''Богдан'') kļuva par Krievijas impērijas virsnieku, iegūstot muižnieka statusu, kas tā trim dēliem atviegloja izvēlēto militāro karjeru: Eriks Johans uzkalpojās par inženierdaļu ģenerālmajoru, jaunākais dēls Heinrihs dienestu beidza kā artilērijas majors, bet vidējais dēls bija ievērojamais karavadonis, pirmais [[firsts]] [[Barklajs de Tolli Mihaels Andreass|Mihaels Barklajs de Tolli]]. No dzimtas īpašumiem Baltijā minamas Liellugažu (''Luhde-Großhoff''), Jegevastes u.c. muižas. |
XIX gs. otrajā pusē izveidojās [[Barklaji de Tolli Veimarni|Barklaju de Tolli Veimarnu]] atzars, kas bija de Tolli radinieki pa sieviešu līniju. | XIX gs. otrajā pusē izveidojās [[Barklaji de Tolli Veimarni|Barklaju de Tolli Veimarnu]] atzars, kas bija de Tolli radinieki pa sieviešu līniju. | ||
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | [[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 23. septembris, plkst. 15.26
firsti Barklaji de Tolli (Barclay de Tolly, kr. Барклай де Толли) - britu izcelsmes bruņniecības dzimta Krievijas impērijas Baltijas provincēs. Tās aizsācēji bija zīda tirgotāji Džons un Pīters Barklaji no Tovijas jeb Tollijas (an. Towy, Towie, Tolly) Aberdinšīrā (Aberdeenshire) Skotijā, kas 1621. apmetās Hanzas pilsētā Rostokā, bet pēc tam pārcēlās uz dzīvi Rīgā, iegūstot namnieku tiesības (XVIII gs. franciskoja uzvārdu no "Barclay of Tolly" uz "Barclay de Tolly"). Straujš dzimtas uzplaukum sākās XVIII gs, kad par Rīgas birģermeistaru kļuva Augusts Vilhelms Barklajs de Tolli (1752.–1826.). Viņa dēls Gotlībs (kr. Богдан) kļuva par Krievijas impērijas virsnieku, iegūstot muižnieka statusu, kas tā trim dēliem atviegloja izvēlēto militāro karjeru: Eriks Johans uzkalpojās par inženierdaļu ģenerālmajoru, jaunākais dēls Heinrihs dienestu beidza kā artilērijas majors, bet vidējais dēls bija ievērojamais karavadonis, pirmais firsts Mihaels Barklajs de Tolli. No dzimtas īpašumiem Baltijā minamas Liellugažu (Luhde-Großhoff), Jegevastes u.c. muižas.
XIX gs. otrajā pusē izveidojās Barklaju de Tolli Veimarnu atzars, kas bija de Tolli radinieki pa sieviešu līniju.
