Atšķirības starp "Berensi" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Berensi''' (vc. ''Berens'', kr. ''Беренсы'') - vācu izcelsmes (no Rostokas) muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]] u.c. | '''Berensi''' (vc. ''Berens'', kr. ''Беренсы'') - vācu izcelsmes (no Rostokas) muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]] u.c. | ||
| − | Dzimtas aizsācējs bija Rostokas aldara Hansa Berensa dēls Hanss Heinrihs, kurš 1653. gadā apmetās uz dzīvi Rīgā. 1691. gadā kļuva par [[Rātskungs|rātskungu]], saskaņā ar Zviedrijas karalistes likumu iegūstot tiesības uz dižciltību un ģerboni. XVIII gs. Berensi sadalījās trīs līnijās: | + | Dzimtas aizsācējs bija Rostokas aldara Hansa Berensa dēls Hanss Heinrihs, kurš 1653. gadā apmetās uz dzīvi Rīgā. 1691. gadā kļuva par [[Rātskungs|rātskungu]], saskaņā ar Zviedrijas karalistes likumu iegūstot tiesības uz dižciltību un ģerboni. XVIII gs. Berensi sadalījās trīs līnijās (ģerboņi atšķirīgi): |
* Vecākā, Rīgas tirgotāju līnija; | * Vecākā, Rīgas tirgotāju līnija; | ||
* Maskavas netitulēto muižnieku līnija (''Беренсы''): Hansa Heinriha mazdēls majors Ādams Heinrihs (1742.-1787.), kam piederēja pulvera manufaktūras Obuhovā un Kļazmā, 1785. gadā saņēma Krievijas impērijas dižciltību, 1791. gadā arī viņa pēcteči tika ierakstīti Maskavas guberņas marikulā, bet 1853. gadā - Jaroslavskas guberņas matrikulā; | * Maskavas netitulēto muižnieku līnija (''Беренсы''): Hansa Heinriha mazdēls majors Ādams Heinrihs (1742.-1787.), kam piederēja pulvera manufaktūras Obuhovā un Kļazmā, 1785. gadā saņēma Krievijas impērijas dižciltību, 1791. gadā arī viņa pēcteči tika ierakstīti Maskavas guberņas marikulā, bet 1853. gadā - Jaroslavskas guberņas matrikulā; | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 30. septembris, plkst. 14.11
Berensi (vc. Berens, kr. Беренсы) - vācu izcelsmes (no Rostokas) muižniecības dzimta Krievijas impērijas Baltijas provincēs u.c.
Dzimtas aizsācējs bija Rostokas aldara Hansa Berensa dēls Hanss Heinrihs, kurš 1653. gadā apmetās uz dzīvi Rīgā. 1691. gadā kļuva par rātskungu, saskaņā ar Zviedrijas karalistes likumu iegūstot tiesības uz dižciltību un ģerboni. XVIII gs. Berensi sadalījās trīs līnijās (ģerboņi atšķirīgi):
- Vecākā, Rīgas tirgotāju līnija;
- Maskavas netitulēto muižnieku līnija (Беренсы): Hansa Heinriha mazdēls majors Ādams Heinrihs (1742.-1787.), kam piederēja pulvera manufaktūras Obuhovā un Kļazmā, 1785. gadā saņēma Krievijas impērijas dižciltību, 1791. gadā arī viņa pēcteči tika ierakstīti Maskavas guberņas marikulā, bet 1853. gadā - Jaroslavskas guberņas matrikulā;
- Vidzemes muižnieku līnija fon Berenci (von Berens): 1786. gadā Hansa Heinriha mazmazdēls Melhiors Gotfrīds, Fēgezakholmas muižas īpašnieks, saņēma Krievijas impērijas dižciltību, bet 1797. gadā tā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā kā fon Berensi no Zelgovskas nama; šai līnijai piederēja īpašumi ap Vendeni: Vegezakholma (1786.-1806.), Zelgovska (1792.-1849.), Bērzaune (1842.-1910.), Lauternzē (1856.-1859.), Lazdone (1857.-18...), Lodenhofa (1835.-1842.), kā arī Vikselna pie Tukuma (1910.-1920.).
Literatūra par šo tēmu
- Владимир фон Беренс. Беренсы и фон Беренсы: Русский дворянский род Остзейского происхождения. - ВИРД: СПб., 2006. - 36 с.
