Atšķirības starp "Lēvenvoldes" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Baron_Lowenwolde_Wappen.png|thumb|200px|baroni]] | [[Attēls:Baron_Lowenwolde_Wappen.png|thumb|200px|baroni]] | ||
| − | baroni un grāfi '''Lēvenvoldes''' (vc. ''Baron von Löwenwolde'', kr. ''фон Левенвольде'') - sena vācu izcelsmes (no Vestfāles) bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Kāds Henrihs Lēvenvolde minēts starp VI Krusta kara varoņiem. Pirmais Lēvenvolde ieradās Livonijā | + | baroni un grāfi '''Lēvenvoldes''' (vc. ''Baron von Löwenwolde'', kr. ''фон Левенвольде'') - sena vācu izcelsmes (no Vestfāles) bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Kāds Henrihs Lēvenvolde minēts starp VI Krusta kara varoņiem. Pirmais Lēvenvolde, Johans, ieradās Livonijā XIII gs. beigās. 1631. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Kurzemes hercogistes [[hofmaršals]] Gerhards Johans fon Lēvenvolde (?-1238.), kopā ar Reinholdu fon Patkulu vadīja bruņiecības opozīciju Zviedrijas varai, pēc Vidzemes iekļaušanas Krievijas impērijā tika iecelts par cara pilnvaroto pārstāvi, izveidoja modernu pasta sistēmu. Karls Gustavs, Krievijas impērijas galma oberstaļļmeistars, ģenerālporučiks, Vidzemes [[landrāts]], impērijas sūtnis Berlīnē, Vīnē un Varšavā, 1726. gadā par nopelniem kopā ar brāļiem saņēma [[Grāfs|grāfa]] titulu. Dzimtas vīrieši tradicionāli izvēlējās militāro vai diplomātisko karjeru. |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Mazstraupes, Igaunijas teritorijā Varangas (''Warrang'') u.c. muižas. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Mazstraupes, Igaunijas teritorijā Varangas (''Warrang'') u.c. muižas. | ||
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | [[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 22. oktobris, plkst. 08.31
baroni un grāfi Lēvenvoldes (vc. Baron von Löwenwolde, kr. фон Левенвольде) - sena vācu izcelsmes (no Vestfāles) bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Kāds Henrihs Lēvenvolde minēts starp VI Krusta kara varoņiem. Pirmais Lēvenvolde, Johans, ieradās Livonijā XIII gs. beigās. 1631. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Kurzemes hercogistes hofmaršals Gerhards Johans fon Lēvenvolde (?-1238.), kopā ar Reinholdu fon Patkulu vadīja bruņiecības opozīciju Zviedrijas varai, pēc Vidzemes iekļaušanas Krievijas impērijā tika iecelts par cara pilnvaroto pārstāvi, izveidoja modernu pasta sistēmu. Karls Gustavs, Krievijas impērijas galma oberstaļļmeistars, ģenerālporučiks, Vidzemes landrāts, impērijas sūtnis Berlīnē, Vīnē un Varšavā, 1726. gadā par nopelniem kopā ar brāļiem saņēma grāfa titulu. Dzimtas vīrieši tradicionāli izvēlējās militāro vai diplomātisko karjeru.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Mazstraupes, Igaunijas teritorijā Varangas (Warrang) u.c. muižas.
