Atšķirības starp "Budbergi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Baron_Boenningshausen_genannt_Budberg_Wappen.png|thumb|200px|fon Budbergu un baronu Beningshauzenu, sauktu par Budbergiem ģerbonis]] | [[Attēls:Baron_Boenningshausen_genannt_Budberg_Wappen.png|thumb|200px|fon Budbergu un baronu Beningshauzenu, sauktu par Budbergiem ģerbonis]] | ||
| − | baroni '''Budbergi''' (vc. ''von Budberg'', kr. ''фон Будберги'') jeb '''Budbergi- | + | baroni '''Budbergi''' (vc. ''von Budberg'', kr. ''фон Будберги'') jeb '''Budbergi-Beningshauzeni''' (''von Budberg-Bönningshausen'') - sena vācu izcelsmes (no Vestfāles) bruņniecības dzimta Zviedrijā, [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Dzimtas Baltijas līniju aizsācējs bijis Godhards Budbergs no Beningshauzenas (''Gotthard de Budberg von Boenningshausen''), kurš 1583. gadā ieguva Gārsenes muižu Kurzemē. Viens no viņa dēliem Vilhelms pārcēlās uz Zviedru Vidzemes igauņu daļu un 1625. gadā iegādājās Zennes (''Sennen'') un Fīrenhofas (''Fierenhof'') muižas. Līdz ar to Baltijā izšķirami divi radniecīgi dzimtas atzarojumi, kurus sarunvalodā vienādi dēvēja par Budbergiem, tāpēc, noskaidrojot personālijas vai īpašumus, talkā jāņem [[Heraldika|heraldiku]]: |
* '''fon Budbergi un baroni Beningshauzeni, saukti par Budbergiem''' (''von Budberg und Baron Boenningshausen genannt Budberg'') | * '''fon Budbergi un baroni Beningshauzeni, saukti par Budbergiem''' (''von Budberg und Baron Boenningshausen genannt Budberg'') | ||
* '''baroni Budbergi un Beningshauzeni, saukti par Budbergiem''' (''Baron Budberg und Boenningshausen genannt Budberg'') | * '''baroni Budbergi un Beningshauzeni, saukti par Budbergiem''' (''Baron Budberg und Boenningshausen genannt Budberg'') | ||
| + | |||
| + | Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijās bijušas Gārsenes, Baltmuiža, Mangaļmuiža, Gricgales, Valles, Grīnvaldes, Panemunes, Vidrižu u.c. muižas. | ||
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | [[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 28. oktobris, plkst. 10.44
baroni Budbergi (vc. von Budberg, kr. фон Будберги) jeb Budbergi-Beningshauzeni (von Budberg-Bönningshausen) - sena vācu izcelsmes (no Vestfāles) bruņniecības dzimta Zviedrijā, Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Dzimtas Baltijas līniju aizsācējs bijis Godhards Budbergs no Beningshauzenas (Gotthard de Budberg von Boenningshausen), kurš 1583. gadā ieguva Gārsenes muižu Kurzemē. Viens no viņa dēliem Vilhelms pārcēlās uz Zviedru Vidzemes igauņu daļu un 1625. gadā iegādājās Zennes (Sennen) un Fīrenhofas (Fierenhof) muižas. Līdz ar to Baltijā izšķirami divi radniecīgi dzimtas atzarojumi, kurus sarunvalodā vienādi dēvēja par Budbergiem, tāpēc, noskaidrojot personālijas vai īpašumus, talkā jāņem heraldiku:
- fon Budbergi un baroni Beningshauzeni, saukti par Budbergiem (von Budberg und Baron Boenningshausen genannt Budberg)
- baroni Budbergi un Beningshauzeni, saukti par Budbergiem (Baron Budberg und Boenningshausen genannt Budberg)
Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijās bijušas Gārsenes, Baltmuiža, Mangaļmuiža, Gricgales, Valles, Grīnvaldes, Panemunes, Vidrižu u.c. muižas.
