Atšķirības starp "Brīvciems" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Brīvciems''' (vc. ''Freydorf'') - [[Brīvzemnieks|brīvzemnieku]] kopiena uz savas zemes, autonoma teritoriāli administratīvā vienība viduslaikos un jaunajos laikos ar savu teritoriju, simboliku un pārvaldi, kam nepastāvēja nekāda saistība nedz ar pagastiem, nedz zemnieku likumiem, nedz muižām, miestiem un pilsētām. | '''Brīvciems''' (vc. ''Freydorf'') - [[Brīvzemnieks|brīvzemnieku]] kopiena uz savas zemes, autonoma teritoriāli administratīvā vienība viduslaikos un jaunajos laikos ar savu teritoriju, simboliku un pārvaldi, kam nepastāvēja nekāda saistība nedz ar pagastiem, nedz zemnieku likumiem, nedz muižām, miestiem un pilsētām. | ||
| − | Mūsdienu latvijas teritorijā brīvciemi līdz XIX gs. pastāvēja uz t.s. [[Ķoniņi|ķoniņu]] zemes. Ciema vecākais jeb [[burmeistars]] pārstāvēja sava ciema ķoniņu kārtas iedzīvotājus juridiskajos darījumos un kontaktos ar pārvaldes iestādēm, izšķīra ciema iedzīvotāju sīkās ķildas un rūpējās par kārtību brīvciemā. | + | Mūsdienu latvijas teritorijā brīvciemi līdz XIX gs. pastāvēja uz t.s. [[Ķoniņi|ķoniņu]] zemes. Ciema vecākais jeb [[burmeistars]] pārstāvēja sava ciema ķoniņu kārtas iedzīvotājus juridiskajos darījumos un kontaktos ar pārvaldes iestādēm, izšķīra ciema iedzīvotāju sīkās ķildas un rūpējās par kārtību brīvciemā. Svarīgākos jautājumus, kas skāra visu brīvciema iedzīvotāju intereses, izlēma ciema saimnieku kopsapulces. Bez savu pārstāvju - burmeistaru vēlēšanas brīvciemu saimnieki kopīgi izraudzīja arī advokātus, kas aizstāvēja ķoniņu prasības daudzajās prāvās. |
[[Kategorija:Īpašums]] | [[Kategorija:Īpašums]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 1. novembris, plkst. 14.11
Brīvciems (vc. Freydorf) - brīvzemnieku kopiena uz savas zemes, autonoma teritoriāli administratīvā vienība viduslaikos un jaunajos laikos ar savu teritoriju, simboliku un pārvaldi, kam nepastāvēja nekāda saistība nedz ar pagastiem, nedz zemnieku likumiem, nedz muižām, miestiem un pilsētām.
Mūsdienu latvijas teritorijā brīvciemi līdz XIX gs. pastāvēja uz t.s. ķoniņu zemes. Ciema vecākais jeb burmeistars pārstāvēja sava ciema ķoniņu kārtas iedzīvotājus juridiskajos darījumos un kontaktos ar pārvaldes iestādēm, izšķīra ciema iedzīvotāju sīkās ķildas un rūpējās par kārtību brīvciemā. Svarīgākos jautājumus, kas skāra visu brīvciema iedzīvotāju intereses, izlēma ciema saimnieku kopsapulces. Bez savu pārstāvju - burmeistaru vēlēšanas brīvciemu saimnieki kopīgi izraudzīja arī advokātus, kas aizstāvēja ķoniņu prasības daudzajās prāvās.
