Atšķirības starp "Drahenfelsi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Drachenfels_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Drachenfels_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | ''' | + | baroni fon '''Drahenfelzi''' (''von Drachenfels'') - vācu izcelsmes (Ķelnes bīskapija, kur pie Reinas atradās Drahenfelzu pils) bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Pirmais šās dzimtas pārstāvis Kurzemē bija Fīlips fon Drahenfelzs. Kopš 1560. gada viņš bija Aizkraukles [[pilskungs]], bet 1569. gadā kļuva par Jelgavas pilskungu. Pāris gadu vēlāk Drahenfelzs ieņēma Dobeles pilskunga amatu, miris 1600. gada 12. jūlijā un apglabāts Dobeles baznīcā. Viņa dēls, arī Fīlips fon Drahenfelzs, bija pirmā [[Bruņniecības sols|bruņniecības sola]] tiesnesis un Zemgales baznīcu vizitators. Ap 1615. gadu viņš no [[Ketlers Fridrihs, Kurzemes hercogs|hercoga Frīdriha]] saņēma [[Lēnis|lēnī]] Grauzdes muižu (Džūkstes pag.), kura Drahenfelzu īpašumā palika līdz pat XX gs. sākumam. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1863. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja dzimtas tiesības uz [[Barons|barona]] titulu. |
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://dic.academic.ru/dic.nsf/brokgauz_efron/129127/Драхенфельс Драхенфельс // Словари и энциклопедии на Академике] | ||
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | [[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 21. decembris, plkst. 11.53
baroni fon Drahenfelzi (von Drachenfels) - vācu izcelsmes (Ķelnes bīskapija, kur pie Reinas atradās Drahenfelzu pils) bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Pirmais šās dzimtas pārstāvis Kurzemē bija Fīlips fon Drahenfelzs. Kopš 1560. gada viņš bija Aizkraukles pilskungs, bet 1569. gadā kļuva par Jelgavas pilskungu. Pāris gadu vēlāk Drahenfelzs ieņēma Dobeles pilskunga amatu, miris 1600. gada 12. jūlijā un apglabāts Dobeles baznīcā. Viņa dēls, arī Fīlips fon Drahenfelzs, bija pirmā bruņniecības sola tiesnesis un Zemgales baznīcu vizitators. Ap 1615. gadu viņš no hercoga Frīdriha saņēma lēnī Grauzdes muižu (Džūkstes pag.), kura Drahenfelzu īpašumā palika līdz pat XX gs. sākumam. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1863. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja dzimtas tiesības uz barona titulu.
