Atšķirības starp "Kastela" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Kastella''' (no lat. ''castellum'' no ''clusa'' - nocietinājums) - [[Mūku bruņinieku ordeņi|bruņinieku-mūku ordeņu]] valdījumos izplatīts [[Viduslaiki|viduslaiku]] cietokšņa tips, izveidojies XIII gs. Regulāra (kvadrātisks vai regulāram četrstūrim tuvs plānojums) mūra būve ar četriem vairākstāvu korpusiem ap noslēgtu iekšējo pagalmu. Pēc šāda plāna celti nozīmīgākie ordeņa nocietinājumi [[Livonija|Livonijā]] - otrā ordeņpils Rīgā, Ādažu, Jelgavas, Ventspils, Salaspils, Cēsu, Siguldas, Gaujienas u.c. pilis.  
 
'''Kastella''' (no lat. ''castellum'' no ''clusa'' - nocietinājums) - [[Mūku bruņinieku ordeņi|bruņinieku-mūku ordeņu]] valdījumos izplatīts [[Viduslaiki|viduslaiku]] cietokšņa tips, izveidojies XIII gs. Regulāra (kvadrātisks vai regulāram četrstūrim tuvs plānojums) mūra būve ar četriem vairākstāvu korpusiem ap noslēgtu iekšējo pagalmu. Pēc šāda plāna celti nozīmīgākie ordeņa nocietinājumi [[Livonija|Livonijā]] - otrā ordeņpils Rīgā, Ādažu, Jelgavas, Ventspils, Salaspils, Cēsu, Siguldas, Gaujienas u.c. pilis.  
  
−
Visplašāko pārskatu par piļu būvtipem un telpu funkcijām Livonijā sniegusi vēsturniece I. Ose. Vadoties pēc pašu celtņu plānojuma, apjoma un datējuma, Livonijas ordeņpiļu arhitektūrā izdalāmi trīs galvenie būvperiodi. Pirmais periods datējams ar 13. gs., kad jauniekarotajā teritorijā uzsāka ierīkot vācu bruņinieku apmešanās vietas un blakus iepriekšējām parastajām koka un zemes aizsargceltnēm tapa mūra nocietinājumi. Tā kā visu XIII gs. turpinājās kaujas, ordenim bija grūti izvērst plašu celtniecību. Otrais periods attiecas uz XIV gs. un XV gs. pirmajiem gadu desmitiem, kad ordenis izvērsa monumentālu, plānā kvadrātisku četru korpusu piļu celtniecību. Prūsijā un Livonijā esošo ordeņa atzaru ciešie sakari veicināja arī savstarpējas ietekmes nocietinājumu veidošanā. Trešais periods ordeņpiļu celtniecībā datējams no XV gs. vidus līdz XVI gs. vidum. Šajā laikā kara mākslā strauji izplatījās ugunsieroči. Ordeņvalsts robežu nostiprināšanai celtas atsevišķas jaunas pilis, tomēr lielākoties modernajiem aizsardzības principiem piemēroti vecie nocietinājumi, pilīm piebūvējot apaļos lielgabalu torņus, kā arī ceļot jaunas nocietinājumu sienas un veicot citus aizsardzības pasākumus.
+
Visplašāko pārskatu par piļu tipiem un telpu funkcijām Livonijā sniegusi vēsturniece I. Ose. Vadoties pēc pašu celtņu plānojuma, apjoma un datējuma, Livonijas ordeņpiļu arhitektūrā izdalāmi trīs galvenie būvperiodi. Pirmais periods datējams ar XIII gs., kad jauniekarotajā teritorijā uzsāka ierīkot militārā atbalsta punktus un blakus iepriekšējām tradicionālajām koka un zemes aizsargbūvēm tapa mūra nocietinājumi. Tā kā visu XIII gs. reģionā turpinājās karadarbība, Ordenim bija grūti izvērst plašu celtniecību. Otrais periods attiecas uz XIV gs. un XV gs. pirmajiem gadu desmitiem, kad Ordenis izvērsa monumentālu, plānā kvadrāta četru korpusu piļu celtniecību. Trešais periods kastellu celtniecībā datējams no XV gs. vidus līdz XVI gs. vidum. Šajā laikā kara mākslā strauji izplatījās ugunsieroči. Ordeņvalsts robežu nostiprināšanai celtas atsevišķas jaunas kastellas, tomēr lielākoties modernajiem aizsardzības principiem piemēroti vecie nocietinājumi, piebūvējot apaļos lielgabalu torņus, kā arī ceļot jaunas nocietinājumu sienas un veicot citus aizsardzības pasākumus.
  
 
Skat. arī: [[pils]], [[cietoksnis]], [[forts]], [[pilskalns]]
 
Skat. arī: [[pils]], [[cietoksnis]], [[forts]], [[pilskalns]]

Versija, kas saglabāta 2014. gada 8. janvāris, plkst. 14.52

Kastella (no lat. castellum no clusa - nocietinājums) - bruņinieku-mūku ordeņu valdījumos izplatīts viduslaiku cietokšņa tips, izveidojies XIII gs. Regulāra (kvadrātisks vai regulāram četrstūrim tuvs plānojums) mūra būve ar četriem vairākstāvu korpusiem ap noslēgtu iekšējo pagalmu. Pēc šāda plāna celti nozīmīgākie ordeņa nocietinājumi Livonijā - otrā ordeņpils Rīgā, Ādažu, Jelgavas, Ventspils, Salaspils, Cēsu, Siguldas, Gaujienas u.c. pilis.

Visplašāko pārskatu par piļu tipiem un telpu funkcijām Livonijā sniegusi vēsturniece I. Ose. Vadoties pēc pašu celtņu plānojuma, apjoma un datējuma, Livonijas ordeņpiļu arhitektūrā izdalāmi trīs galvenie būvperiodi. Pirmais periods datējams ar XIII gs., kad jauniekarotajā teritorijā uzsāka ierīkot militārā atbalsta punktus un blakus iepriekšējām tradicionālajām koka un zemes aizsargbūvēm tapa mūra nocietinājumi. Tā kā visu XIII gs. reģionā turpinājās karadarbība, Ordenim bija grūti izvērst plašu celtniecību. Otrais periods attiecas uz XIV gs. un XV gs. pirmajiem gadu desmitiem, kad Ordenis izvērsa monumentālu, plānā kvadrāta četru korpusu piļu celtniecību. Trešais periods kastellu celtniecībā datējams no XV gs. vidus līdz XVI gs. vidum. Šajā laikā kara mākslā strauji izplatījās ugunsieroči. Ordeņvalsts robežu nostiprināšanai celtas atsevišķas jaunas kastellas, tomēr lielākoties modernajiem aizsardzības principiem piemēroti vecie nocietinājumi, piebūvējot apaļos lielgabalu torņus, kā arī ceļot jaunas nocietinājumu sienas un veicot citus aizsardzības pasākumus.

Skat. arī: pils, cietoksnis, forts, pilskalns

Literatūra par šo tēmu

  • Kaufmann J.E., Kaufmann H.W. The Medieval Fortress: Castles, Forts and Walled Cities of the Middle Ages. - De Capo Press: Cambridge (MA), 2001. ISBN 0-306-81358-0
  • Plantagenet Somerset Fry. Castles of Britain and Ireland. - New York 1997, ISBN 0-7892-0278-6
  • Cathcart King D.J. Castellarium Anglicanum: An Index and Bibliography of the Castles in England, Wales and the Islands (2 vols), - Kraus International Publications: New York, 1983. ISBN 0-527-50110-7
  • Johnson Matthew. Behind the Castle Gate: From Medieval to Renaissance. - Routledge: London, 2002. ISBN 0-415-26100-7
  • Kenyon J. Medieval Fortifications. - Leicester University Press: Leicester, 1991. ISBN 0-7185-1392-4
  • Monreal y Tejada Luis. Medieval Castles of Spain. - Konemann, 1999. ISBN 3-8290-2221-2
  • Pounds N.J.G. The Medieval Castle in England and Wales: A Social and Political History. - Cambridge University Press: Cambridge, 1994. ISBN 0-521-45828-5
  • Thompson M.W. The Rise of the Castle. - Cambridge University Press: Cambridge, 1991. ISBN 0-521-37544-4
  • Rainer Atzbach, Sven Lüken, Hans Ottomeyer. Burg und Herrschaft. - Sandstein: Dresden, 2010, ISBN 978-3-942422-02-4
  • Thomas Biller, G. Ulrich Großmann> Burg und Schloss. Der Adelssitz im deutschsprachigen Raum. - Schnell und Steiner: Regensburg, 2002, ISBN 3-7954-1325-7
  • Neue Forschungen zum frühen Burgenbau. / Hans-Heinrich Häffner - Deutscher Kunstverlag: München/Berlin, 2006, ISBN 3-422-06569-5
  • Die Burg – ein kulturgeschichtliches Phänomen. / Hartmut Hofrichter (Hrsg.) - Theiss: Stuttgart, 1994, ISBN 3-8062-1134-5
  • Klaus Leidorf, Peter Ettel. Burgen in Bayern. 7000 Jahre Burgengeschichte im Luftbild. - Theiss: Stuttgart, 1999, ISBN 3-8062-1364-X
  • Heribert J. Leonardy, Hendrik Kersten. Burgen in Spanien. Eine Reise ins spanische Mittelalter. - Theiss: Stuttgart, 2002, ISBN 3-8062-1654-1
  • Zentrale Funktionen der Burg. Wartburg/Eisenach 1996. / Barbara Schock-Werner, Hartmut Hofrichter (Hrsg.) - Europäisches Burgeninstitut: Braubach, 2001, ISBN 3-927558-07-9
  • Joachim Zeune. Burgen – Symbole der Macht. Ein neues Bild der mittelalterlichen Burg. - Pustet: Regensburg, 1996, ISBN 3-7917-1501-1
  • Jean Mesqui. Chateaux forts et fortifications en France. - Flammarion: Paris, 1997, ISBN 2-08-012271-1

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Kastela&oldid=50976"