Atšķirības starp "Elmpti" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Baron_Elmpt_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni]] | [[Attēls:Baron_Elmpt_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni]] | ||
[[Attēls:Von_Anrep-Elmpt_Wappen.png|right|thumb|200px|grāfi Anrepi-Elmpti]] | [[Attēls:Von_Anrep-Elmpt_Wappen.png|right|thumb|200px|grāfi Anrepi-Elmpti]] | ||
| − | baroni un grāfi fon '''Elmpti''' (vc. ''von Elmpt'', kr. ''фон Эльмпт'') - vācu izcelsmes (no Reinzemes) bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Pirmais | + | baroni un grāfi fon '''Elmpti''' (vc. ''von Elmpt'', kr. ''фон Эльмпт'') - vācu izcelsmes (no Reinzemes) bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Pirmais fon Elmpts ieradās Sāmsalā XIV gs. otrajā pusē. 1784. gadā baroni fon Elmpti ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā (1854. gadā matrikulā ierakstīti grāfi Elmpti). 1790. gadā Krievijas feldmaršals, Vidzemes vicegubernators Johans Martins fon Elmpts (''Johann Martin von Elmpt'', kr.''Эльмпт, Иван Карпович'', 1726.-1802.) saņēma Sv. Romas impērijas [[Grāfs|grāfa]] titulu. Tā dēlam, ģenerālleitnantam, grāfam Filipam fon Elptam (''Philipp von Elmpt'', kr. ''Эльмпт Филипп Иванович'', 1763.-1818.) abi dēli mira, neatstājot pēcnācējus, līdz ar to dzimta aprāvās. |
1853. gadā imperatora ģenerāladjutants, ģenerālleitnants Jozefs Karls fon [[Anrepi|Anreps]] (''Josef Karl von Anrep'') apprecēja grāfieni Cecīliju (Cäcilie Philippine von Elmpt, ?-1892.), apvienojot uzvārdus vienā: [[Anrepi-Elmpti]] (vc. Anrep-Elmpt, kr. Анреп-Эльмпт). | 1853. gadā imperatora ģenerāladjutants, ģenerālleitnants Jozefs Karls fon [[Anrepi|Anreps]] (''Josef Karl von Anrep'') apprecēja grāfieni Cecīliju (Cäcilie Philippine von Elmpt, ?-1892.), apvienojot uzvārdus vienā: [[Anrepi-Elmpti]] (vc. Anrep-Elmpt, kr. Анреп-Эльмпт). | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 9. janvāris, plkst. 16.28
baroni un grāfi fon Elmpti (vc. von Elmpt, kr. фон Эльмпт) - vācu izcelsmes (no Reinzemes) bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. Pirmais fon Elmpts ieradās Sāmsalā XIV gs. otrajā pusē. 1784. gadā baroni fon Elmpti ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā (1854. gadā matrikulā ierakstīti grāfi Elmpti). 1790. gadā Krievijas feldmaršals, Vidzemes vicegubernators Johans Martins fon Elmpts (Johann Martin von Elmpt, kr.Эльмпт, Иван Карпович, 1726.-1802.) saņēma Sv. Romas impērijas grāfa titulu. Tā dēlam, ģenerālleitnantam, grāfam Filipam fon Elptam (Philipp von Elmpt, kr. Эльмпт Филипп Иванович, 1763.-1818.) abi dēli mira, neatstājot pēcnācējus, līdz ar to dzimta aprāvās.
1853. gadā imperatora ģenerāladjutants, ģenerālleitnants Jozefs Karls fon Anreps (Josef Karl von Anrep) apprecēja grāfieni Cecīliju (Cäcilie Philippine von Elmpt, ?-1892.), apvienojot uzvārdus vienā: Anrepi-Elmpti (vc. Anrep-Elmpt, kr. Анреп-Эльмпт).
Mūsdienu Latvijas teritorijā ilgāku vai mazāku laiku dzimtas valdījumā bijušas Svitenes (Schwitten) u.c. muižas.
