Atšķirības starp "Fišeri" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Fischer_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Fischer_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | fon '''Fišeri''' (vc. ''von Fischer''; kr. ''фон Фишер'') - vācu izcelsmes (no Lībekas) muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Dzimtas aizsācējs ir Rīgas pilsētas virsārsts, Krievijas impērijas medicīnas pārvaldes priekšnieks (''архиятр Российской империи''), imperatores Annas un troņmantnieka Joana VI personiskais ārsts (''лейб-медик''), Vācijas dabaspētnieku akadēmijas ''Leopoldina'' īstenais loceklis (1736), Londonas karaliskās biedrības biedrs (1744), literāts (ar pseidonīmu "Aizkalnes kalnietis" - ''Montan zu Hinterbergen'') Johans fon Fišers (''Johann Bernhart (Bernhard) von Fischer, ''1685.-1772.). 1736. gadā Johans saņēma Sv. Romas impērijas dižciltību un tiesības saukties "fon" (''von Fischer''). No zināmākajiem dzimtas locekļiem minami: Upsalas universitātes doktors, Magdeburgas hercogistes ģenerālsuperintendents, Vidzemes superintendents, pirmās tipogrāfijas Rīgā īpašnieks Johans Fišers (''Johann Fischer'', 1636.-1705.); [[Helmsa hronika]]s noraksta autors, Rīgas Bāreņu nama grāmatvedis, dabaszinātnieks un ārsts, pirmā Vidzemes dabas apraksta autors Jakobs Benjamins Fišers (''Jakob Benjamin von Fischer'', 1731.-1793.); [[Fišera institūts|Fišera institūta]] dibinātājs, [[Rīgas Melngalvju biedrība]]s [[eltermanis]] Matiass Vilhelms fon Fišers (?-1803.). | + | fon '''Fišeri''' (vc. ''von Fischer''; kr. ''фон Фишер'') - vācu izcelsmes (no Lībekas) muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Dzimtas aizsācējs ir Rīgas pilsētas virsārsts, Krievijas impērijas medicīnas pārvaldes priekšnieks (''архиятр Российской империи''), imperatores Annas un troņmantnieka Joana VI personiskais ārsts (''лейб-медик''), Vācijas dabaspētnieku akadēmijas ''Leopoldina'' īstenais loceklis (1736), Londonas karaliskās biedrības biedrs (1744), literāts (ar pseidonīmu "Aizkalnes kalnietis" - ''Montan zu Hinterbergen'') Johans fon Fišers (''Johann Bernhart (Bernhard) von Fischer, ''1685.-1772.). 1736. gadā Johans saņēma Sv. Romas impērijas dižciltību un tiesības saukties "fon" (''von Fischer''). No zināmākajiem dzimtas locekļiem minami: Johana tēvabrālis Upsalas universitātes doktors, Magdeburgas hercogistes ģenerālsuperintendents, Vidzemes superintendents, pirmās tipogrāfijas Rīgā īpašnieks Johans Fišers (''Johann Fischer'', 1636.-1705.); [[Helmsa hronika]]s noraksta autors, Rīgas Bāreņu nama grāmatvedis, dabaszinātnieks un ārsts, pirmā Vidzemes dabas apraksta autors Jakobs Benjamins Fišers (''Jakob Benjamin von Fischer'', 1731.-1793.); [[Fišera institūts|Fišera institūta]] dibinātājs, [[Rīgas Melngalvju biedrība]]s [[eltermanis]] Matiass Vilhelms fon Fišers (?-1803.). |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijusi Fišera jeb Grīziņkalna muižiņa (''Griesenhof, Griesenbergshof, Hinterbergen, Brauershöfgen''), saukta arī par Aizkalni (''Hinterbergen''), Vīcežu u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijusi Fišera jeb Grīziņkalna muižiņa (''Griesenhof, Griesenbergshof, Hinterbergen, Brauershöfgen''), saukta arī par Aizkalni (''Hinterbergen''), Vīcežu u.c. [[muiža]]s. | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 21. janvāris, plkst. 09.45
fon Fišeri (vc. von Fischer; kr. фон Фишер) - vācu izcelsmes (no Lībekas) muižniecības dzimta Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Dzimtas aizsācējs ir Rīgas pilsētas virsārsts, Krievijas impērijas medicīnas pārvaldes priekšnieks (архиятр Российской империи), imperatores Annas un troņmantnieka Joana VI personiskais ārsts (лейб-медик), Vācijas dabaspētnieku akadēmijas Leopoldina īstenais loceklis (1736), Londonas karaliskās biedrības biedrs (1744), literāts (ar pseidonīmu "Aizkalnes kalnietis" - Montan zu Hinterbergen) Johans fon Fišers (Johann Bernhart (Bernhard) von Fischer, 1685.-1772.). 1736. gadā Johans saņēma Sv. Romas impērijas dižciltību un tiesības saukties "fon" (von Fischer). No zināmākajiem dzimtas locekļiem minami: Johana tēvabrālis Upsalas universitātes doktors, Magdeburgas hercogistes ģenerālsuperintendents, Vidzemes superintendents, pirmās tipogrāfijas Rīgā īpašnieks Johans Fišers (Johann Fischer, 1636.-1705.); Helmsa hronikas noraksta autors, Rīgas Bāreņu nama grāmatvedis, dabaszinātnieks un ārsts, pirmā Vidzemes dabas apraksta autors Jakobs Benjamins Fišers (Jakob Benjamin von Fischer, 1731.-1793.); Fišera institūta dibinātājs, Rīgas Melngalvju biedrības eltermanis Matiass Vilhelms fon Fišers (?-1803.).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijusi Fišera jeb Grīziņkalna muižiņa (Griesenhof, Griesenbergshof, Hinterbergen, Brauershöfgen), saukta arī par Aizkalni (Hinterbergen), Vīcežu u.c. muižas.
