Atšķirības starp "Stikla ceplis" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Stikla ceplis''' - [[manufaktūra]]s tipa ražotne stikla (Na2O∙CaO∙6SiO2) ieguvei. Izejvielas - kvarca smiltis (SiO2), kaolīns (Al2O3∙2SiO2∙2H2O), potaša (K2CO3), krīts (CaCO3), salpetris (NaNO3), sods (Na2CO3), nātrija sulfāts (Na2SO4) - krāsnī karsējot sadalās un veido stikla masu, no kuras veidoja nepieciešamos izstrādājumus: stikla traukus, kristālstiklu, krāsainu stiklu, logu rūtis, vitrāžas, stikla bižutēriju, spoguļstiklu u.tml. (stiklinieku ikdienas darījumi un darbnīcu inventāra izvērsti apraksti atrodami LVVA 554. fonda 3. apraksta lietās). | + | '''Stikla ceplis''' - [[manufaktūra]]s tipa ražotne stikla (Na2O∙CaO∙6SiO2) ieguvei. Izejvielas - kvarca smiltis (SiO2), kaolīns (Al2O3∙2SiO2∙2H2O), potaša (K2CO3), krīts (CaCO3), salpetris (NaNO3), sods (Na2CO3), nātrija sulfāts (Na2SO4) - krāsnī karsējot sadalās un veido stikla masu, no kuras veidoja nepieciešamos izstrādājumus: stikla traukus, kristālstiklu, krāsainu stiklu (izejvielu masai piejaucot dažādu metālu oksīdus), logu rūtis, vitrāžas, stikla bižutēriju, spoguļstiklu u.tml. (stiklinieku ikdienas darījumi un darbnīcu inventāra izvērsti apraksti atrodami LVVA 554. fonda 3. apraksta lietās). |
[[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] Stikla cepļi bijuši: Jelgavas Grīvā, Baldonē, Biržos, Rendā (divi), Kuldīgā, Tomē, Grenčos, Slokā, Skrundā, Saikavā, Vircavā, Ventspilī un Kandavā. Ap 1705. gadu karadarbības rezultātā tika iznīcinātas praktiski visas stikla ražotnes hercogistē. | [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] Stikla cepļi bijuši: Jelgavas Grīvā, Baldonē, Biržos, Rendā (divi), Kuldīgā, Tomē, Grenčos, Slokā, Skrundā, Saikavā, Vircavā, Ventspilī un Kandavā. Ap 1705. gadu karadarbības rezultātā tika iznīcinātas praktiski visas stikla ražotnes hercogistē. | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 7. februāris, plkst. 14.17
Stikla ceplis - manufaktūras tipa ražotne stikla (Na2O∙CaO∙6SiO2) ieguvei. Izejvielas - kvarca smiltis (SiO2), kaolīns (Al2O3∙2SiO2∙2H2O), potaša (K2CO3), krīts (CaCO3), salpetris (NaNO3), sods (Na2CO3), nātrija sulfāts (Na2SO4) - krāsnī karsējot sadalās un veido stikla masu, no kuras veidoja nepieciešamos izstrādājumus: stikla traukus, kristālstiklu, krāsainu stiklu (izejvielu masai piejaucot dažādu metālu oksīdus), logu rūtis, vitrāžas, stikla bižutēriju, spoguļstiklu u.tml. (stiklinieku ikdienas darījumi un darbnīcu inventāra izvērsti apraksti atrodami LVVA 554. fonda 3. apraksta lietās).
Kurzemes un Zemgales hercogistē Stikla cepļi bijuši: Jelgavas Grīvā, Baldonē, Biržos, Rendā (divi), Kuldīgā, Tomē, Grenčos, Slokā, Skrundā, Saikavā, Vircavā, Ventspilī un Kandavā. Ap 1705. gadu karadarbības rezultātā tika iznīcinātas praktiski visas stikla ražotnes hercogistē.
