Ziepju vārītava: Atšķirības starp versijām
No ''Vēsture''
Jump to navigationJump to search
jauns šķirklis |
mNav labojuma kopsavilkuma |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Ziepju vārītava''' - [[manufaktūra]]s tipa ražotne ziepju ražošanai viduslaikos un jaunajos laikos. | '''Ziepju vārītava''' - [[manufaktūra]]s tipa ražotne ziepju ražošanai viduslaikos un jaunajos laikos. Ražoja t.s. kālija līmziepes, kuras ieguva, vārot taukus ar pelnu šķīdumu, potašu (K2CO3) vai kālija sārmu (KOH). Taukskābju kālija sāļi, sajaucoties ar ūdeni, glicerīnu un lieko sārmu, rada staignu masu - līmziepes. [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] lielākā ziepju vārītava bijusi Klīvē, mazākas vārītavas - Mērsragā, Annas muižā, Kuldīgā, Lutriņos un Skrundā. | ||
[[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] lielākā ziepju vārītava bijusi Klīvē, mazākas vārītavas - Mērsragā, Annas muižā, Kuldīgā, Lutriņos un Skrundā. | |||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2014. gada 10. februāris, plkst. 10.17
Ziepju vārītava - manufaktūras tipa ražotne ziepju ražošanai viduslaikos un jaunajos laikos. Ražoja t.s. kālija līmziepes, kuras ieguva, vārot taukus ar pelnu šķīdumu, potašu (K2CO3) vai kālija sārmu (KOH). Taukskābju kālija sāļi, sajaucoties ar ūdeni, glicerīnu un lieko sārmu, rada staignu masu - līmziepes. Kurzemes un Zemgales hercogistē lielākā ziepju vārītava bijusi Klīvē, mazākas vārītavas - Mērsragā, Annas muižā, Kuldīgā, Lutriņos un Skrundā.
