Atšķirības starp "Frīderici" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Friederici_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Friederici_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | fon '''Frideriki''' (vc. ''von Friederici, Friderici, Friedericy''; kr. ''фон Фридерикси'') - vācu izcelsmes muižniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Baltijas atzars izveidojās XVI gs., kad pirmie Frideriki kā Rīgas arhibīskapa vasaļi apmetās | + | fon '''Frideriki''' (vc. ''von Friederici, Friderici, Friedericy''; kr. ''фон Фридерикси'') - vācu izcelsmes muižniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Baltijas atzars izveidojās XVI gs., kad pirmie Frideriki kā Rīgas arhibīskapa vasaļi apmetās Vidzemē: 1562. gada 1. janvārī Turaidas pilī sarunās par patvaļīgi ieņemto Krimuldas pili kā viens no bīskapa vasaļiem figurē Gerts fon Frideriks. |
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | [[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 17. februāris, plkst. 11.57
fon Frideriki (vc. von Friederici, Friderici, Friedericy; kr. фон Фридерикси) - vācu izcelsmes muižniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Baltijas atzars izveidojās XVI gs., kad pirmie Frideriki kā Rīgas arhibīskapa vasaļi apmetās Vidzemē: 1562. gada 1. janvārī Turaidas pilī sarunās par patvaļīgi ieņemto Krimuldas pili kā viens no bīskapa vasaļiem figurē Gerts fon Frideriks.
