Atšķirības starp "Latvijas Komunistiskā partija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Latvijas Komunistiskā partija (LKP)''', arī '''Latvijas Komunistiskā boļševiku partija (LK(b)P)''' - [[Marksisms|marksistiska]] [[politiska partija]] XX gs. Latvijā, valdošā partija [[Latvijas SPR]] un [[Latvijas PSR]]. Augstākais pārvaldes struktūra: '''Centrālā komiteja (CK)''', kuras "pirmais sekretārs" praktiski vadīja LPSR. Partijas preses izdevums — laikraksts "Cīņa". Sākotnēji viens no Latvijas [[sociāldemokrātija]]s strāvojumiem, radikāļi, kas 1919. gadā pieņēma šo nosaukumu. Laikā no 1920. līdz 1940. gadam partija Latvijā darbojās nelegāli. 1928. gadā partija uz neilgu laiku legalizējās kā ''[[Latvijas Neatkarīgo sociālistu partija]]''. 1940. gadā tā tika iekļauta [[VK(b)P]] sastāvā un pārdēvēta par '''LK(b)P''', 1952. gadā atguva iepriekšējo nosaukumu. Strukturālas izmaiņas partijā notika arī 1962. gadā, kad LKP rajonu komiteju vietā izveidoja zonālās rūpnieciskās ražošanas partijas komitejas un kolhozu un padomju saimniecību ražošanas pārvalžu partijas komitejas, kas pastāvēja līdz 1964. gadam. 1990. gadā, līdz ar LPSR pastāvēšanas beigšanos, ''LKP'' zaudēja varu (no tās atšķēlās ''Latvijas Neatkarīgā komunistiskā partija'', kas vēlāk pievienojās ''LSDSP''). 1991. gada augustā partijas darbība tika apturēta un septembrī ''LKP'' tika aizliegta ar Augstākās Padomes lēmumiem. Oktobrī  ar tiesas spriedumu tika aizliegts partijas laikraksts "Cīņa". Personām, kas darbojās LKP pēc 1991. gada 13. janvāra, t.i. demonstrēja savu naidīgumu Latvijas Republikas suverenitātes atjaunošanai, tika aizliegts kandidēt Latvijas pašvaldību un Saeimas vēlēšanās (nepilsoņiem — naturalizēties).  
+
'''Latvijas Komunistiskā partija (LKP)''', arī '''Latvijas Komunistiskā boļševiku partija (LK(b)P)''' - [[Marksisms|marksistiska]] [[politiska partija]] XX gs. Latvijā, valdošā partija [[Latvijas SPR]] un [[Latvijas PSR]]. Partijas hierarhijas augšgalā bija LKP '''Centrālā Komiteja''' (CK), ko vadīja '''CK birojs'''. Republikāniskās pakļautības pilsētās darbojās pilsētu partijas komitejas, lauku rajonos - rajonu partijas komitejas, bet struktūras pamatvienības bija partijas pirmorganizācijas uzņēmumos. Partijas preses izdevums — laikraksts "Cīņa". Sākotnēji viens no Latvijas [[sociāldemokrātija]]s strāvojumiem, radikāļi, kas 1919. gadā pieņēma šo nosaukumu. Laikā no 1920. līdz 1940. gadam partija Latvijā darbojās nelegāli. 1928. gadā partija uz neilgu laiku legalizējās kā ''[[Latvijas Neatkarīgo sociālistu partija]]''. 1940. gadā tā tika iekļauta [[VK(b)P]] sastāvā un pārdēvēta par '''LK(b)P''', 1952. gadā atguva iepriekšējo nosaukumu. Strukturālas izmaiņas partijā notika arī 1962. gadā, kad LKP rajonu komiteju vietā izveidoja zonālās rūpnieciskās ražošanas partijas komitejas un kolhozu un padomju saimniecību ražošanas pārvalžu partijas komitejas, kas pastāvēja līdz 1964. gadam. 1990. gadā, līdz ar LPSR pastāvēšanas beigšanos, ''LKP'' zaudēja varu (no tās atšķēlās ''Latvijas Neatkarīgā komunistiskā partija'', kas vēlāk pievienojās ''LSDSP''). 1991. gada augustā partijas darbība tika apturēta un septembrī ''LKP'' tika aizliegta ar Augstākās Padomes lēmumiem. Oktobrī  ar tiesas spriedumu tika aizliegts partijas laikraksts "Cīņa". Personām, kas darbojās LKP pēc 1991. gada 13. janvāra, t.i. demonstrēja savu naidīgumu Latvijas Republikas suverenitātes atjaunošanai, tika aizliegts kandidēt Latvijas pašvaldību un Saeimas vēlēšanās (nepilsoņiem — naturalizēties).  
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2008. gada 17. novembris, plkst. 13.01

Latvijas Komunistiskā partija (LKP), arī Latvijas Komunistiskā boļševiku partija (LK(b)P) - marksistiska politiska partija XX gs. Latvijā, valdošā partija Latvijas SPR un Latvijas PSR. Partijas hierarhijas augšgalā bija LKP Centrālā Komiteja (CK), ko vadīja CK birojs. Republikāniskās pakļautības pilsētās darbojās pilsētu partijas komitejas, lauku rajonos - rajonu partijas komitejas, bet struktūras pamatvienības bija partijas pirmorganizācijas uzņēmumos. Partijas preses izdevums — laikraksts "Cīņa". Sākotnēji viens no Latvijas sociāldemokrātijas strāvojumiem, radikāļi, kas 1919. gadā pieņēma šo nosaukumu. Laikā no 1920. līdz 1940. gadam partija Latvijā darbojās nelegāli. 1928. gadā partija uz neilgu laiku legalizējās kā Latvijas Neatkarīgo sociālistu partija. 1940. gadā tā tika iekļauta VK(b)P sastāvā un pārdēvēta par LK(b)P, 1952. gadā atguva iepriekšējo nosaukumu. Strukturālas izmaiņas partijā notika arī 1962. gadā, kad LKP rajonu komiteju vietā izveidoja zonālās rūpnieciskās ražošanas partijas komitejas un kolhozu un padomju saimniecību ražošanas pārvalžu partijas komitejas, kas pastāvēja līdz 1964. gadam. 1990. gadā, līdz ar LPSR pastāvēšanas beigšanos, LKP zaudēja varu (no tās atšķēlās Latvijas Neatkarīgā komunistiskā partija, kas vēlāk pievienojās LSDSP). 1991. gada augustā partijas darbība tika apturēta un septembrī LKP tika aizliegta ar Augstākās Padomes lēmumiem. Oktobrī ar tiesas spriedumu tika aizliegts partijas laikraksts "Cīņa". Personām, kas darbojās LKP pēc 1991. gada 13. janvāra, t.i. demonstrēja savu naidīgumu Latvijas Republikas suverenitātes atjaunošanai, tika aizliegts kandidēt Latvijas pašvaldību un Saeimas vēlēšanās (nepilsoņiem — naturalizēties).

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Latvijas_Komunistiskā_partija&oldid=5260"