Atšķirības starp "Cenzūra" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| + | [[Attēls:MD_Andris_Vitolins.jpg|right|thumb|200px|Cenzūras aizliegts plakāts]] | ||
'''Cenzūra''' - politiski, reliģiski, ētiski vai morāli nevēlamas informācijas izņemšana no aprites, aizliegšana; varas iestāžu liegums izplatīt materiālus vai informāciju, kuru tās (ko konstatē [[cenzors]] vai kontrolējošās varas institūcijas) atzīst par nevēlamu, valdošajai ideoloģijai neatbilstošu.<ref>Piemēram, kaut Latvijas Republikā oficiāla cenzūra nepastāv, pēc 1991. gada Rīgas Domes Izglītības, jaunatnes un sporta departaments, kura pārraudzībā ir Rīgas pilsētas vidusskolu bibliotēkas, regulāri pārbauda un cenzē skolēniem pieejamo literatūru, kā "novecojušu" liekot likvidēt visu, kur nosaukumā vai saturā ir t.s. "padomju" ideoloģija.</ref> Autoritārās un totalitārās iekārtās cenzūra skar gan publisko, gan privāto dzīvi, demokrātijās - publisko sfēru. Atkarībā no konteksta: | '''Cenzūra''' - politiski, reliģiski, ētiski vai morāli nevēlamas informācijas izņemšana no aprites, aizliegšana; varas iestāžu liegums izplatīt materiālus vai informāciju, kuru tās (ko konstatē [[cenzors]] vai kontrolējošās varas institūcijas) atzīst par nevēlamu, valdošajai ideoloģijai neatbilstošu.<ref>Piemēram, kaut Latvijas Republikā oficiāla cenzūra nepastāv, pēc 1991. gada Rīgas Domes Izglītības, jaunatnes un sporta departaments, kura pārraudzībā ir Rīgas pilsētas vidusskolu bibliotēkas, regulāri pārbauda un cenzē skolēniem pieejamo literatūru, kā "novecojušu" liekot likvidēt visu, kur nosaukumā vai saturā ir t.s. "padomju" ideoloģija.</ref> Autoritārās un totalitārās iekārtās cenzūra skar gan publisko, gan privāto dzīvi, demokrātijās - publisko sfēru. Atkarībā no konteksta: | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 22. aprīlis, plkst. 18.35
Cenzūra - politiski, reliģiski, ētiski vai morāli nevēlamas informācijas izņemšana no aprites, aizliegšana; varas iestāžu liegums izplatīt materiālus vai informāciju, kuru tās (ko konstatē cenzors vai kontrolējošās varas institūcijas) atzīst par nevēlamu, valdošajai ideoloģijai neatbilstošu.[1] Autoritārās un totalitārās iekārtās cenzūra skar gan publisko, gan privāto dzīvi, demokrātijās - publisko sfēru. Atkarībā no konteksta:
Skat. arī Jaunatnei kaitīgas literatūras saraksta papildinājums 2.12.1936., Aizliegto grāmatu saraksts
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Piemēram, kaut Latvijas Republikā oficiāla cenzūra nepastāv, pēc 1991. gada Rīgas Domes Izglītības, jaunatnes un sporta departaments, kura pārraudzībā ir Rīgas pilsētas vidusskolu bibliotēkas, regulāri pārbauda un cenzē skolēniem pieejamo literatūru, kā "novecojušu" liekot likvidēt visu, kur nosaukumā vai saturā ir t.s. "padomju" ideoloģija.
Literatūra par šo tēmu
- Latvija padomju režīma varā 1945-1986: Dokumentu krājums. - Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga, 2001.
- Cenzūra un cenzori latviešu grāmatniecībā līdz 1918. gadam. / Limane, Lilija (sast.), Apinis, Aleksejs (red.). - LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļa, Rīga, 2004. ISBN 9984–607–57–7
- Paeglis Jānis. Kas bija liegts Pirmās republikas lasītājiem : Preses likumi un izplatīšanai aizliegtā Latvijā izdotā literatūra 1918.-1940.gadā. - Zinātne: Rīga, 1996. - 139 lpp. ISBN 5-7966-1106-2
- Strods H. PSRS politiskā cenzūra Latvijā 1940.-1990. Dokumenti un materiāli. - Jumava: Rīga, 2011.
- Maulina, Anna. Librarianship within Latvian culture // Information Europe: EBLIDA Magazine: European Bureau of Library, Information and Documentation Associations. - 2001. - Vol. 06.
Resursi internetā par šo tēmu
- Izvilkums no Latvijas PSR Galvenās literatūras pārvaldes priekšnieka V. Jaunzema atskaites par viņa vadītās iestādes darbību 1948. gadā.
- Zirnis E. Cenzūra.
- Jelgavas cenzora fonda kartiņa LVVA
- Štrāle A. Sešstūru zīmogs.
- Zellis Kaspars. Cenzūra latviešu gaumē. // satori.lv 07.06.2012.
