Atšķirības starp "Čingisīdi" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
* История Чингизидов в примечаниях к арабо-персидскому словарю. // Юрченко А.Г. Историческая география политического мифа. Образ Чингиз-хана в мировой литературе XIII-XV вв. - Евразия: Санкт-Петербург, 2006. - 640 c., c. 261-266. ISBN 5-8071-0203-7 | * История Чингизидов в примечаниях к арабо-персидскому словарю. // Юрченко А.Г. Историческая география политического мифа. Образ Чингиз-хана в мировой литературе XIII-XV вв. - Евразия: Санкт-Петербург, 2006. - 640 c., c. 261-266. ISBN 5-8071-0203-7 | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Monarhu dinastijas]] |
Versija, kas saglabāta 2014. gada 21. maijs, plkst. 14.03
Čingizīdi jeb zelta dzimta (mng. altan uruq) - Čingiz-hana tiešie pēcnācēji, tā dzimtas locekļi. Saskaņā ar Jasu, nevienam čingizīdam nepienācās tituls, izņemot to no viņiem, kurš ievēlēts par Mongoļu impērijas hanu (par hanu ar balsu vairākumu var ievēlēt jebkuru no zelta dzimtas locekļiem), tāpēc tie tiek dēvēti tikai vārdos. Pēc impērijas sairšanas. turpmākajos gadsimtos daudzās Centrālāzijas zemēs tradicionāli par monarhu drīkstēja būt tikai čingizīds.
Literatūra par šo tēmu
- История Чингизидов в примечаниях к арабо-персидскому словарю. // Юрченко А.Г. Историческая география политического мифа. Образ Чингиз-хана в мировой литературе XIII-XV вв. - Евразия: Санкт-Петербург, 2006. - 640 c., c. 261-266. ISBN 5-8071-0203-7
