Atšķirības starp "Hiršheiti" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Attēls:Hirschheydt_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | + | [[Attēls:Hirschheydt_Wappen.png|right|thumb|200px|]Zviedrijas-Baltijas līnijas ģerbonis] |
fon '''Hiršheiti''' (vc. ''von Hirschheydt'', kr. ''фон Гиршгейдт'') - sena pārvācojušos franku izcelsmes (Šliselburga) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] mbruņniecības dzimta Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un Iekškrievijā. Uzvārda rakstība daudzkārt mainījusies:. ''Hirzheider, Hirschaid'' - franku līnija, ''Hirsch'' - Anhaltes līnija, ''Hirscheit'' - Zviedrijas līnija un ''Hirschheydt'' - Baltijas līnija. 1662. gadā dzimtas Zviedrijas atzaram, kura aizsācējs bijis Kristofs Hiršs (''Christoph Hirsch'', 1548-1611), tika piešķirta dižciltība un ģerbonis. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes, 1965. gadā - Igaunijas bruņniecības matrikulā. Franku līnija izmiruši XVII gs., Zviedrijas - XVIII gs., mūsdienās saglabājusies tikai Baltijas līnija. | fon '''Hiršheiti''' (vc. ''von Hirschheydt'', kr. ''фон Гиршгейдт'') - sena pārvācojušos franku izcelsmes (Šliselburga) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] mbruņniecības dzimta Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un Iekškrievijā. Uzvārda rakstība daudzkārt mainījusies:. ''Hirzheider, Hirschaid'' - franku līnija, ''Hirsch'' - Anhaltes līnija, ''Hirscheit'' - Zviedrijas līnija un ''Hirschheydt'' - Baltijas līnija. 1662. gadā dzimtas Zviedrijas atzaram, kura aizsācējs bijis Kristofs Hiršs (''Christoph Hirsch'', 1548-1611), tika piešķirta dižciltība un ģerbonis. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes, 1965. gadā - Igaunijas bruņniecības matrikulā. Franku līnija izmiruši XVII gs., Zviedrijas - XVIII gs., mūsdienās saglabājusies tikai Baltijas līnija. | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 5. septembris, plkst. 12.35
[[Attēls:Hirschheydt_Wappen.png|right|thumb|200px|]Zviedrijas-Baltijas līnijas ģerbonis] fon Hiršheiti (vc. von Hirschheydt, kr. фон Гиршгейдт) - sena pārvācojušos franku izcelsmes (Šliselburga) vācbaltiešu mbruņniecības dzimta Krievijas impērijas Vidzemes guberņā un Iekškrievijā. Uzvārda rakstība daudzkārt mainījusies:. Hirzheider, Hirschaid - franku līnija, Hirsch - Anhaltes līnija, Hirscheit - Zviedrijas līnija un Hirschheydt - Baltijas līnija. 1662. gadā dzimtas Zviedrijas atzaram, kura aizsācējs bijis Kristofs Hiršs (Christoph Hirsch, 1548-1611), tika piešķirta dižciltība un ģerbonis. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes, 1965. gadā - Igaunijas bruņniecības matrikulā. Franku līnija izmiruši XVII gs., Zviedrijas - XVIII gs., mūsdienās saglabājusies tikai Baltijas līnija.
No zināmākajiem Baltijas līnijas pārstāvjiem minami: Umurgas mācītājs Heinrihs Arnolds Eduards fon Hiršheits (?-1855); Vidzemes zemes tiesas sekretārs Roberts Heinrihs Gustavs fon Hiršheits (1853-1934); Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors, grāmatizdevējs Dr.philol.h.c. Harro fon Hiršheits. (Harro von Hirschheydt, dz. 1925).
Dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Kaives (Kayenhof) u.c. muižas.
