Atšķirības starp "Komunisms" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Komunisms''' (no lat. ''communis'' - kopīgs) - atkarībā no konteksta: | '''Komunisms''' (no lat. ''communis'' - kopīgs) - atkarībā no konteksta: | ||
* '''1.''' [[Marksisms|marksismā]] paredzēta hipotētiska sabiedriskā iekārta, kura balstās uz ražošanas līdzekļu kopēju īpašumu, civilizācijas attīstības stadija pēc [[Sociālisms|sociālisma]], kurā pastāv ideāla sociālā vienlīdzība un labklājības vienlīdzīga sadale, kas kalpotu sabiedrībai kā veselumam un kurā būtu likvidēta tirgus saimniecība, t.i. ekonomika kalpotu sociālo attiecību pilnveidošanai sabiedrībā. Darbs sabiedrības labā būs cilvēka pirmā nepieciešamība un tiks realizēts princips: no katra pēc spējām, katram pēc padarītā darba. | * '''1.''' [[Marksisms|marksismā]] paredzēta hipotētiska sabiedriskā iekārta, kura balstās uz ražošanas līdzekļu kopēju īpašumu, civilizācijas attīstības stadija pēc [[Sociālisms|sociālisma]], kurā pastāv ideāla sociālā vienlīdzība un labklājības vienlīdzīga sadale, kas kalpotu sabiedrībai kā veselumam un kurā būtu likvidēta tirgus saimniecība, t.i. ekonomika kalpotu sociālo attiecību pilnveidošanai sabiedrībā. Darbs sabiedrības labā būs cilvēka pirmā nepieciešamība un tiks realizēts princips: no katra pēc spējām, katram pēc padarītā darba. | ||
| − | ** [[Ļeņinisms|Ļeņinismā]] to definēja kā: sabiedriska iekārta, kas nomainīs [[Kapitālisms|kapitālismu]] proletāriskas revolūcijas uzvaras un [[proletariāta diktatūra]]s ieviešanas un sociālisma celtniecības rezultātā. Cilvēku sabiedrības attīstības augstākā forma, kurā ražošanas līdzekļi ir sabiedriskā īpašumā un ražošanas attiecības pilnīgi atbilst ražošanas spēku stāvoklim. Komunismā pavērsies neierobežotas iespējas ražošanas spēku attīstībai un | + | ** [[Ļeņinisms|Ļeņinismā]] to definēja kā: sabiedriska iekārta, kas nomainīs [[Kapitālisms|kapitālismu]] proletāriskas revolūcijas uzvaras un [[proletariāta diktatūra]]s ieviešanas un sociālisma celtniecības rezultātā. Cilvēku sabiedrības attīstības augstākā forma, kurā ražošanas līdzekļi ir sabiedriskā īpašumā un ražošanas attiecības pilnīgi atbilst ražošanas spēku stāvoklim. Komunismā pavērsies neierobežotas iespējas ražošanas spēku attīstībai un būs radīti visi priekšnoteikumi cilvēka personības pilnīgam uzplaukumam. Komunisma attīstībā esot divas fāzes: 1) [[sociālisms]]; 2) komunisms. |
Versija, kas saglabāta 2014. gada 9. septembris, plkst. 07.53
Komunisms (no lat. communis - kopīgs) - atkarībā no konteksta:
- 1. marksismā paredzēta hipotētiska sabiedriskā iekārta, kura balstās uz ražošanas līdzekļu kopēju īpašumu, civilizācijas attīstības stadija pēc sociālisma, kurā pastāv ideāla sociālā vienlīdzība un labklājības vienlīdzīga sadale, kas kalpotu sabiedrībai kā veselumam un kurā būtu likvidēta tirgus saimniecība, t.i. ekonomika kalpotu sociālo attiecību pilnveidošanai sabiedrībā. Darbs sabiedrības labā būs cilvēka pirmā nepieciešamība un tiks realizēts princips: no katra pēc spējām, katram pēc padarītā darba.
- Ļeņinismā to definēja kā: sabiedriska iekārta, kas nomainīs kapitālismu proletāriskas revolūcijas uzvaras un proletariāta diktatūras ieviešanas un sociālisma celtniecības rezultātā. Cilvēku sabiedrības attīstības augstākā forma, kurā ražošanas līdzekļi ir sabiedriskā īpašumā un ražošanas attiecības pilnīgi atbilst ražošanas spēku stāvoklim. Komunismā pavērsies neierobežotas iespējas ražošanas spēku attīstībai un būs radīti visi priekšnoteikumi cilvēka personības pilnīgam uzplaukumam. Komunisma attīstībā esot divas fāzes: 1) sociālisms; 2) komunisms.
- 2. Ideoloģija, kurā pamatota komunisma nepieciešamība un kuras mērķis ir to realizēt.
Literatūra par šo tēmu
- Deviņi komentāri par komunistisko partiju. - Jānis Roze: Rīga, 2008., ISBN 9984395375
