Atšķirības starp "PSRS Valsts drošības komiteja" versijām

Versija, kas saglabāta 2015. gada 20. marts, plkst. 13.56

PSRS Valsts drošības komiteja (VDK) (Комитет государственной безопасности СССР (КГБ)) - valsts politiskā policija PSRS, izveidota 1954. gada martā VDM vietā. Līdz 1978. gada 5. jūlijam pastāvēja kā vissavienības un republikāniskā Valsts drošības komiteja pie PSRS MP. Iestādes pamatuzdevumos ietilpa: pretizlūkošana, kontrabandas, pretpadomju elementu naidīgās darbības novēršana, atklāšana, valsts noslēpuma aizsardzība, valsts robežu apsardze, kontrabandas apkarošana ar pirmstiesas izmeklēšanas un aresta tiesībām. Sarunvalodā šo valsts iestādi turpināja dēvēt par "čeku", bet tās darbiniekus - par "čekistiem". Likvidēta 1991. gada novembrī, sadalot to 3 patstāvīgās institūcijās.

Pēc Latvijas okupācijas ar PSRS iekšlietu tautas komisāra 1940. gada 30. augusta pavēli "Par Latvijas PSR IeTK organizēšanu" nodibināja Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariātu, par tā vadītāju iecēla Alfonu Noviku (1908–1996). Formāli Iekšlietu tautas komisariāts Latvijā skaitījās izveidots jau 1940. gada 25. augustā. Vienlaikus ar LPSR IeTK izveidoja arī Valsts drošības pārvaldi (VDP), par tās vadītāju ieceļot Simonu (Semjonu) Šustinu (1908–1978). Septembrī atbilstoši PSRS IeTK modelim izveidoja arī LPSR IeTK iestāžu sistēmu.

• IeTK Valsts drošības pārvalde: 1940. gada augusts–1941. gada februāris.
• Valsts drošības tautas komisariāts (VDTK): 1941. gada februāris–1941. gada jūlijs.
• VDTK: 1944. gada jūlijs–1946. gada marts. Valsts drošības ministrija: 1946. gada marts–1953. gada marts.
• Iekšlietu ministrija (tajā iekļāvās Drošības pārvalde): 1953. gada marts–1954. gada marts.
• VDK: 1954. gada marts–1991. gada augusts.

LPSR VDK bija tikai PSRS VDK struktūrvienība. LPSR drošības iestāžu centrālais aparāts atradās Rīgā, bet reģionālās struktūras – apriņķos un rajonos. 80. gados tādu LPSR VDK centrālā aparāta operatīvo darbinieku, kuri strādāja ar aģentiem un informatoriem (t.s. uzticības personas), bija ap 360–400. Katra operatīvā darbinieka rīcībā bija aptuveni 10 (augstākais 20) aģentu. LPSR pilsētu un rajonu daļās un nodaļās strādāja ap 120 operatīvo darbinieku. Sešām perifērajām struktūrām bija daļas statuss (VDK Rīgas, Jelgavas, Ventspils, Jūrmalas, Liepājas un Daugavpils pilsētas daļas) ar 10–18 darbiniekiem katrā. LPSR rajonos darbojās VDK nodaļas ar 3–5 darbiniekiem katrā. Pēc VDK aktīvās aģentūras kartotēkas materiāliem, P. Stučkas Latvijas Valsts universitātē (tagadējā LU)1991. gada sākumā bija 62 VDK aģenti: 9 no tiem mācībspēki, 53 – studenti. Rīgas Politehniskajā institūtā (tagadējā RTU) – 26 aģenti (attiecīgi 7 un 19). Rīgas Medicīnas institūtā to skaits bija 24 (6 un 18), bet Valsts Mākslas akadēmijā – 5 (2 un 3). Arī augstskolās tika izmantotas VDK uzticības personas, kuru skaits, salīdzinot ar aģentu skaitu, bija apmēram trīsreiz lielāks.

1991. gada 26. augustā LR Augstākā Padome pieņēma lēmumu "Par PSRS valsts drošības iestāžu darbības izbeigšanu Latvijas Republikā". LR Totalitārisma seku dokumentēšanas centrA (TSDC) rīcībā ir VDK kartotēka par 20. gs. 80. gadiem ar 4300 aģentu personas datiem, kaut gan zināms, ka no 1953. līdz 1991. gadam ar VDK sadarbojās ap 24 000 cilvēku. TSDC rīcībā nav aģentu ziņojumu un personīgo lietu, kas aizvestas uz Krieviju. Vēl 1991. gadā LPSR VDK aktīvajā aģentūrā bija apmēram 4500 cilvēku, no kuriem ap 570 aģentu uzraudzīja Latvijas ideoloģisko klimatu. Totalitārisma seku dokumentēšanas centra veiktās pētniecības rezultātā atklāti vēl vairāki tūkstoši personu – bijušo VDK aģentu, taču aģentu uzskaites kartīšu par tiem Latvijā nav.

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 136. lpp.
• Jansons, R., Zālīte, I. LPSR valsts drošības dienesta izveidošana un tā galvenie represīvie uzdevumi 1944.–1956. gadā. // "Totalitārie režīmi un to represijas Latvijā 1940.–1956. gadā". LVK raksti, 3. sējums. Rīga, 2001., 373.–476. lpp.
• Bergmanis, A. LPSR Valsts drošības dienesta attīstība un loma genocīda īstenošanā Latvijā (1944–1953). // "Totalitārie režīmi un to represijas Latvijā 1940.–1956. gadā". LVK raksti, 3. sējums. Rīga, 2001., 477.–538. lpp.
• Jansons, R. Totalitārā režīma represīvo institūciju mijiedarbība un nozīme sabiedrības pārvaldē Latvijas PSR (1945–1959). // Totalitārie okupācijas režīmi Latvijā 1940.–1964. gadā. LVK raksti, 13. sējums. Rīga, 2004., 442.–488. lpp.
• Bergmanis, A., Zālīte, I. Latvijas PSR Valsts drošības komitejas nozīmīgākie darbības virzieni (1960–1964). // Totalitārie okupācijas režīmi Latvijā 1940.–1964. gadā. LVK raksti, 13. sējums. Rīga, 2004., 537.–579. lpp.
• Jansons, R. Latvijas PSR drošības iestāžu vēstures pētīšanas rezultāti un perspektīvas. // Totalitārie režīmi Baltijā: izpētes rezultāti un problēmas. LVK raksti, 15. sējums. Rīga, 2005., 211.–224. lpp.
• Jansons, R. Čekistu militārās operācijas pret Latvijas nacionālajiem partizāniem (1944–1956). // Nacionālā pretošanās komunistiskajiem režīmiem Austrumeiropā pēc Otrā pasaules kara. LVK raksti, 17. sējums. Rīga, 2005., 96.–103. lpp.
• Turčinskis, Z. Čekas aģentu kaujinieku loma Latvijas Nacionālo partizānu apvienības sagrāvē (1944–1953). // Nacionālā pretošanās komunistiskajiem režīmiem Austrumeiropā pēc Otrā pasaules kara. LVK raksti, 17. sējums. Rīga, 2005., 104.–115. lpp.
• Bergmanis, A. Latvijas PSR slepenā dienesta cīņa ar Latvijas nacionālajiem partizāniem 1953. gadā. // Nacionālā pretošanās komunistiskajiem režīmiem Austrumeiropā pēc Otrā pasaules kara. LVK raksti, 17. sējums. Rīga, 2005., 116.–123. lpp.
• Bambals, A. Lietiskie pierādījumi Latvijas PSR VDK krimināllietās – nacionālo partizānu vēstures avots (1944–1956). // Nacionālā pretošanās komunistiskajiem režīmiem Austrumeiropā pēc Otrā pasaules kara. LVK raksti, 17. sējums. Rīga, 2005., 154.–177. lpp.
• PSRS IeTK (VDM) iekšējā karaspēka 4. un 5. divīzijas vienību dislokācija un darbība Baltijas valstīs 1945.–1951. gadā. // Nacionālā pretošanās komunistiskajiem režīmiem Austrumeiropā pēc Otrā pasaules kara. LVK raksti, 17. sējums. Rīga, 2005., 241.–285. lpp.
• Jansons, R. Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariāts: 1944–1945. // Okupētā Latvija, 1940–1990. LVK raksti, 19. sējums. Rīga, 2007., 251.–276. lpp.

• Helmut Roewer. Skrupellos. Die Machenschaften der Geheimdienste in Russland und Deutschland 1914–1941. - Leipzig, 2004
• Walter Zeutschel. Im Dienst der kommunistischen Terror-Organisation (Tscheka-Arbeit in Deutschland). - Berlin, 1931

• Andrew, Christopher M. and Vasili Mitrokhin. The Sword and the Shield: The Mitrokhin Archive and the Secret History of the KGB. - Basic Books, New York, 1999, ISBN 0465003125.
• Applebaum Anne. Gulag: A History. - Doubleday, 2003, ISBN 0767900561
• Carr E.H. The Origin and Status of the Cheka. / Soviet Studies, vol. 10, 1958, no. 1, pp. 1–11.
• Dziak John. Chekisty: A History of the KGB. - Lexington Books, Lexington, Mass, 1988

Resursi internetā par šo tēmu

• Latvijas Okupācijas muzejs
• Elektroniskais izdevums "VDK / Post Scriptum Nr. 2015" – bez maksas pieejams un lejupielādējams Latvijas Okupācijas muzeja mājaslapā www.omf.lv sadaļā "Izziņai". Satura rādītājs – izdevuma pēdējā lapā.
• Totalitārisma Seku Dokumentēšanas Centrs

• KGB in the Baltic states: documents and researches

• ВЧК/ГПУ: документы и материалы. / Сост. Юрий Георгиевич Фельштинский. - Издательство гуманитарной литературы, Москва, 1995
• Мозохин О.Б. Образование и организация деятельности ВЧК-ОГПУ.
• Бажанов Б. ГПУ. / Воспоминания бывшего секретаря Сталина. Книгоиздательство "Всемирное слово", Санкт-Петербург, 1992
• Кокурин А., Моруков Ю. Поиск оптимальных форм по руководству органами внутренних дел и государственной безопасности России (1802-2002)