Atšķirības starp "Lēvenšterni" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
(Nav atšķirību)

Versija, kas saglabāta 2015. gada 2. maijs, plkst. 07.00

Laudon Wappen.png

fon Laudoni (von Loewenstern, Löwenstern, kr. фон Левенштерн), literatūrā arī Ļaudonivācbaltiešu muižniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā, Zviedrijā un Dānijā. Cēlusies no Rīgas namniekiem Rīgemaņiem (Rigemann, Rimann, Rynmann, avotos parādās 1380. gados). Rīgas rātskungs Heinrihs Rīgemans (Heinrich Riegemannn, (?-1576), saņēma Sv. Romas impērijas dižciltību, savukārt tā brāļi ernards, Dītrihs un Palmeds 1596. gadā kļuva par Polijas kroņa dižciltīgajiem. 1650. gadā brāļi Kristofers (?-1658) un Dītrihs (1611-1656) fon Rīdemaņi, par izciliem nopelniem Zviedrijas kroņa labā, saņēma Zviedrijas dižciltību, ģerboni un tiesības saukties par fon Lēvenšterniem (Leijonstierna, Loewenstern), tā aizsākot Lēvenšternu dzimtu. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā.