Atšķirības starp "Manteifels Karls fon" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
2. rindiņa: 2. rindiņa:
 
[[barons]] '''Karls Vilhelms fon Manteifels, saukts Scēge''' (''Karl Wilhelm, Baron von Manteuffel genannt Szöge oder Manteuffel-Szoege'', 1872-1948) - Kurzemes muižnieks, bruņinieks, virsnieks.  
 
[[barons]] '''Karls Vilhelms fon Manteifels, saukts Scēge''' (''Karl Wilhelm, Baron von Manteuffel genannt Szöge oder Manteuffel-Szoege'', 1872-1948) - Kurzemes muižnieks, bruņinieks, virsnieks.  
  
Dzimis 1872. gada 8. jūlijā Gaiķu muižā (''Schloss Gaicken''), Kazdangas majorātkunga un apriņķa maršala Karla Georga (1846-1895) un Aleksandrīnes Alises (dzim. Felkerzāmas) ģimenē. Studējis Bonnā un Hallē, saņemot Dr.Phil grādu. 1906. gadā bijis Aizputes apriņķa maršals. Kurzemes vācu biedrības dibinātājs un prezidents (1906-1911). Aktīvas Baltijas ģermanizācijas ideologs, laikā no 1908. līdz 1914. gadam savās 12 muižās nometināja 4000 vācu zemniekus no Volīnijas. Sākoties 1. Pasaules karam, vispārējo represiju pret vācbaltiešiem ietvaros, viņu deprtēja uz Sibīriju, Tomskas guberņu. Izbēdzis no izsūtījuma, caur Somiju ieradies Vācijā, kur kā brīvprātīgais iestājās Prūsijas 2. gvardes dragūnu pulkā. No 1918. līdz 1920. gadam dienēja [[Dzelzs divīzija|Dzelzs divīzijā]]. Demobilizējies, dzīvoja savos īpašumos Vācijā, rakstīja dzeju un publicēja savas pārdomas par politiku. Sākoties 2. pasaules karam brīvrātīgi ieticās Vācijas armijā, dienēja kavalērijā kā [[ritmeistars]]. 1945. gadā padevies gūstā un līdz 1946. gadam atradies filtrācijas nometnē. Miris 1948. gada 4. martā.
+
Dzimis 1872. gada 8. jūlijā Gaiķu muižā (''Schloss Gaicken''), Kazdangas majorātkunga un apriņķa maršala Karla Georga (1846-1895) un Aleksandrīnes Alises (dzim. Felkerzāmas) ģimenē. Studējis Bonnā un Hallē, saņemot Dr.Phil grādu. 1906. gadā bijis Aizputes apriņķa maršals. Kurzemes vācu biedrības dibinātājs un prezidents (1906-1911). Aktīvas Baltijas ģermanizācijas ideologs, laikā no 1908. līdz 1914. gadam savās 12 muižās nometināja 4000 vācu zemniekus no Volīnijas. Sākoties 1. Pasaules karam, vispārējo represiju pret vācbaltiešiem ietvaros, viņu deprtēja uz Sibīriju, Tomskas guberņu. Izbēdzis no izsūtījuma, caur Somiju ieradies Vācijā, kur kā brīvprātīgais iestājās Prūsijas 2. gvardes dragūnu pulkā. No 1918. līdz 1920. gadam dienēja [[Dzelzs divīzija|Dzelzs divīzijā]]. Demobilizējies, dzīvoja savos īpašumos Vācijā, rakstīja dzeju un publicēja savas pārdomas par politiku. Sākoties 2. pasaules karam brīvrātīgi ieticās Vācijas armijā, dienēja kavalērijā kā [[ritmeistars]]. 1945. gadā saņemts gūstā un līdz 1946. gadam atradies filtrācijas nometnē amerikāņu okupcijas zonā. Miris 1948. gada 4. martā.
  
 
==== Bibliogrāfija ====
 
==== Bibliogrāfija ====

Versija, kas saglabāta 2015. gada 18. maijs, plkst. 16.48

Manteuffel-Szoege Wappen.png

barons Karls Vilhelms fon Manteifels, saukts Scēge (Karl Wilhelm, Baron von Manteuffel genannt Szöge oder Manteuffel-Szoege, 1872-1948) - Kurzemes muižnieks, bruņinieks, virsnieks.

Dzimis 1872. gada 8. jūlijā Gaiķu muižā (Schloss Gaicken), Kazdangas majorātkunga un apriņķa maršala Karla Georga (1846-1895) un Aleksandrīnes Alises (dzim. Felkerzāmas) ģimenē. Studējis Bonnā un Hallē, saņemot Dr.Phil grādu. 1906. gadā bijis Aizputes apriņķa maršals. Kurzemes vācu biedrības dibinātājs un prezidents (1906-1911). Aktīvas Baltijas ģermanizācijas ideologs, laikā no 1908. līdz 1914. gadam savās 12 muižās nometināja 4000 vācu zemniekus no Volīnijas. Sākoties 1. Pasaules karam, vispārējo represiju pret vācbaltiešiem ietvaros, viņu deprtēja uz Sibīriju, Tomskas guberņu. Izbēdzis no izsūtījuma, caur Somiju ieradies Vācijā, kur kā brīvprātīgais iestājās Prūsijas 2. gvardes dragūnu pulkā. No 1918. līdz 1920. gadam dienēja Dzelzs divīzijā. Demobilizējies, dzīvoja savos īpašumos Vācijā, rakstīja dzeju un publicēja savas pārdomas par politiku. Sākoties 2. pasaules karam brīvrātīgi ieticās Vācijas armijā, dienēja kavalērijā kā ritmeistars. 1945. gadā saņemts gūstā un līdz 1946. gadam atradies filtrācijas nometnē amerikāņu okupcijas zonā. Miris 1948. gada 4. martā.

Bibliogrāfija

Resursi internetā par šo tēmu