Atšķirības starp "Morics, Saksijas kūrfirsts" versijām
m |
m |
||
| 30. rindiņa: | 30. rindiņa: | ||
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[kūrfirsts]] | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[kūrfirsts]] | ||
|} | |} | ||
| − | '''Saksijas Morics''' (''Moritz, Kurfürst von Sachsen'', 1521.-1553.) - Saksijas [[kūrfirsts]] no Vetinu dinastijas (''Die Wettiner'') Albertineru (''Albertiner'') dzimtas atzara, viena no spilgtākajām figūrām vācu ticības karos. Sākoties protestantisma izplatīšanai ar ieroču spēku, viņš 1547. gadā izstājās no [[Šmalkaldes savienība]]s un kā katolis nostājās [[Imperators|imperatora]] pusē, tādējādi nodrošinot impērijas armijas uzvaru Šmalkaldes karā. Attiecīgi 4. jūnijā imperators Kārlis V piešķīra Moricam ''kūrfirsta'' titulu. 1548. gadā Morics kļuva par Saksijas kūrfirstu, sakaujot kaujā savu brālēnu [[Johans Fridrihs I, Saksijas kūrfirsts|Johanu Fridrihu I]] (''Johann Friedrich, Kurfürst von Sachsen''). Taču jau 1552. gadā tas nekavēja Moricu lauzt zvērestu un nostāties protestantu pusē. Pēc imperatora sakāves pie Insbrukas, viņš Pasavas miera līgumā panāca protestantu līderu Johana Fridriha un Hesenes landgrāfa [[Filips I, Hesenes landgrāfs|Filipa I]] (''Philipp I, Landgraf der Hessen'') atbrīvošanu no ieslodzījuma, kā rezultātā [[Reformācija]] vācu zemēs netika likvidēta. 1553. gadā Morica karaspēks iebruka markgrāfa Albrehta fon Kulmbaha zemēs - 11. jūlijā kaujā markgrāfa karaspēks tika sakauts, taču Moricu nogalināja lielgabala lode un viņš mira 31 gada vecumā. | + | '''Saksijas Morics''' (''Moritz, Kurfürst von Sachsen'', 1521.-1553.) - Saksijas [[kūrfirsts]] no Vetinu dinastijas (''Die Wettiner'') Albertineru (''Albertiner'') dzimtas atzara, viena no spilgtākajām figūrām vācu ticības karos. Sākoties protestantisma izplatīšanai ar ieroču spēku, viņš 1547. gadā izstājās no [[Šmalkaldes savienība]]s un kā katolis nostājās [[Imperators|imperatora]] pusē, tādējādi nodrošinot impērijas armijas uzvaru Šmalkaldes karā. Attiecīgi 4. jūnijā imperators Kārlis V piešķīra Moricam ''kūrfirsta'' titulu. 1548. gadā Morics kļuva par Saksijas kūrfirstu, sakaujot kaujā savu brālēnu [[Johans Fridrihs I, Saksijas kūrfirsts|Johanu Fridrihu I]] (''Johann Friedrich, Kurfürst von Sachsen''). Taču jau 1552. gadā tas nekavēja Moricu lauzt zvērestu un nostāties protestantu pusē. Pēc imperatora sakāves pie Insbrukas, viņš Pasavas miera līgumā panāca protestantu līderu Johana Fridriha un Hesenes landgrāfa [[Filips I, Hesenes landgrāfs|Filipa I]] (''Philipp I, Landgraf der Hessen'') atbrīvošanu no ieslodzījuma, kā rezultātā [[Reformācija]] vācu zemēs netika likvidēta. 1553. gadā Morica karaspēks iebruka markgrāfa Albrehta fon Kulmbaha (''Markgraf Albrecht Alcibiades von Brandenburg-Kulmbach'') zemēs - 11. jūlijā kaujā pie Zīverhauzenes (''Schlacht bei Sievershausen'') markgrāfa karaspēks tika sakauts, taču Moricu nogalināja lielgabala lode un viņš mira 31 gada vecumā. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 21. novembris, plkst. 10.22
| |
| dzimis | 21.03.1521. Freibergā |
| miris | 11.07.1553. Zīversauzenā |
| laulība | 1541.-1553. Agnese no Hesenes |
| bērni |
|
| tēvs | Henrihs Šķīstais |
| māte | Katrīna no Meklenburgas |
| brālis | Augusts (1526.-1586.) |
| tituls | kūrfirsts |
Saksijas Morics (Moritz, Kurfürst von Sachsen, 1521.-1553.) - Saksijas kūrfirsts no Vetinu dinastijas (Die Wettiner) Albertineru (Albertiner) dzimtas atzara, viena no spilgtākajām figūrām vācu ticības karos. Sākoties protestantisma izplatīšanai ar ieroču spēku, viņš 1547. gadā izstājās no Šmalkaldes savienības un kā katolis nostājās imperatora pusē, tādējādi nodrošinot impērijas armijas uzvaru Šmalkaldes karā. Attiecīgi 4. jūnijā imperators Kārlis V piešķīra Moricam kūrfirsta titulu. 1548. gadā Morics kļuva par Saksijas kūrfirstu, sakaujot kaujā savu brālēnu Johanu Fridrihu I (Johann Friedrich, Kurfürst von Sachsen). Taču jau 1552. gadā tas nekavēja Moricu lauzt zvērestu un nostāties protestantu pusē. Pēc imperatora sakāves pie Insbrukas, viņš Pasavas miera līgumā panāca protestantu līderu Johana Fridriha un Hesenes landgrāfa Filipa I (Philipp I, Landgraf der Hessen) atbrīvošanu no ieslodzījuma, kā rezultātā Reformācija vācu zemēs netika likvidēta. 1553. gadā Morica karaspēks iebruka markgrāfa Albrehta fon Kulmbaha (Markgraf Albrecht Alcibiades von Brandenburg-Kulmbach) zemēs - 11. jūlijā kaujā pie Zīverhauzenes (Schlacht bei Sievershausen) markgrāfa karaspēks tika sakauts, taču Moricu nogalināja lielgabala lode un viņš mira 31 gada vecumā.
Literatūra
- Georg Voigt. Moritz von Sachsen. - Leipzig, 1876.
- Erich Brandenburg. Moritz von Sachsen. - Leipzig, 1899.
- Günther Wartenberg. Landesherrschaft und Reformation. Moritz von Sachsen und die albertinische Kirchenpolitik bis 1546. - Weimar, 1988
- Karlheinz Blaschke. Moritz von Sachsen. Ein Reformationsfürst der zweiten Generation. - Göttingen, 1983
- Johannes Herrmann. Moritz von Sachsen. - Beucha, 2003
- Hans Baumgarten. Moritz von Sachsen. - Berlin, 1941
- Hof und Hofkultur unter Moritz von Sachsen (1521-1553). / Auftrag des Vereins für sächsische Landesgeschichte. / André Thieme und Jochen Vötsch (Hrsg.), unter Mitarbeit von Ingolf Gräßler - Beucha, 2004
