Atšķirības starp "Muižnieks" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Muižnieks''' (vc. ''Gutsherr'', kr. ''помещик'') - [[muiža]]s īpašnieks, sākotnēji zemturis (''landsassen''), kā līdz XV gs. dēvēja arī lielos [[Brīvzemnieki|brīvzemniekus]], bet kopš XVI gs. visus muižu valdītājus (kopš XVIII gs. tā dēvēja vairs tikai nematrikulētos muižniekus), jebkurš [[vasalis]], kam [[Lēnis|lēnī]] bija piešķirts muižas valdījums. Tā kā [[Livonija|Livonijā]] vasaļus nešķiroja pēc etniskās izcelsmes, arī brīvzemneikus un [[Leimaņi|leimaņus]] pielīdzināja vācu sīkmuižniekiem, kas izskaidro, kāpēc latviešu tautasdziesmās bieži apdzied "bāliņa muižu", kā arī uzvārdos un māju nosaukumos bieži sastopamais "muižnieks". | + | '''Muižnieks''' (vc. ''Gutsherr'', kr. ''помещик'') - [[muiža]]s īpašnieks, sākotnēji zemturis (''landsassen''), kā līdz XV gs. dēvēja arī lielos [[Brīvzemnieki|brīvzemniekus]], bet kopš XVI gs. visus muižu valdītājus (kopš XVIII gs. tā dēvēja vairs tikai nematrikulētos muižniekus), jebkurš [[vasalis]], kam [[Lēnis|lēnī]] bija piešķirts muižas valdījums. Tā kā [[Livonija|Livonijā]] vasaļus nešķiroja pēc etniskās izcelsmes, arī brīvzemneikus un [[Leimaņi|leimaņus]] pielīdzināja vācu sīkmuižniekiem, kas izskaidro, kāpēc latviešu tautasdziesmās bieži apdzied "bāliņa muižu", kā arī uzvārdos un māju nosaukumos bieži sastopamais "muižnieks". Jaunajos laikos, kad sociālās stratifikācijas ceļā bija nostiprinājusies [[kārtu sabiedrība]], par muižnieku varēja būt tikai [[Dižciltība|dižciltīgie]], tāpēc latviešu literatūrā "muižniecība" un "dižciltīgie" tiek lietoti kā sinonīmi. XIX gs. reformu iespaidā kārtu ierobežojumi pamazām zuda, un muižas varēja iegādāties, t.i. kļūt par muižniekiem varēja arī pietiekami turīgi vienkāršo kārtu pārstāvi, t.sk. zemnieki. |
[[Kategorija:Tituli un amati]] | [[Kategorija:Tituli un amati]] | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 7. jūnijs, plkst. 17.42
Muižnieks (vc. Gutsherr, kr. помещик) - muižas īpašnieks, sākotnēji zemturis (landsassen), kā līdz XV gs. dēvēja arī lielos brīvzemniekus, bet kopš XVI gs. visus muižu valdītājus (kopš XVIII gs. tā dēvēja vairs tikai nematrikulētos muižniekus), jebkurš vasalis, kam lēnī bija piešķirts muižas valdījums. Tā kā Livonijā vasaļus nešķiroja pēc etniskās izcelsmes, arī brīvzemneikus un leimaņus pielīdzināja vācu sīkmuižniekiem, kas izskaidro, kāpēc latviešu tautasdziesmās bieži apdzied "bāliņa muižu", kā arī uzvārdos un māju nosaukumos bieži sastopamais "muižnieks". Jaunajos laikos, kad sociālās stratifikācijas ceļā bija nostiprinājusies kārtu sabiedrība, par muižnieku varēja būt tikai dižciltīgie, tāpēc latviešu literatūrā "muižniecība" un "dižciltīgie" tiek lietoti kā sinonīmi. XIX gs. reformu iespaidā kārtu ierobežojumi pamazām zuda, un muižas varēja iegādāties, t.i. kļūt par muižniekiem varēja arī pietiekami turīgi vienkāršo kārtu pārstāvi, t.sk. zemnieki.
