Atšķirības starp "Sallusts Krisps" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Gajs Sallusts Krisps''' (''Gaius Sallustius Crispus'', 86.-35. g.p.m.ē.) - vēsturnieks, vēstures filosofs. | '''Gajs Sallusts Krisps''' (''Gaius Sallustius Crispus'', 86.-35. g.p.m.ē.) - vēsturnieks, vēstures filosofs. | ||
| − | Dzimis 86. g.p.m.ē. 1. oktobrī [[Sabīņi|sabīņu]] izcelsmes [[Plebeji|plebeju]] ģimenē Amiternā (''Amiternum''), [[Senā Roma|Senajā Romā]]. Piederējis pie [[Ekvīti|ekvītu]] kārtas. Ap 55. gadu kļuvis par [[Kvestors|kvestoru]], 52. gadā ievēlēts par [[Tribūns|tribūnu]], līdz 50. gadam [[senators]]. Pilsoņu kara laikā (49.-45. g.p.m.ē.) bija Cēzara piekritēju nometnē, iespējams, pat komandējis [[Romiešu leģions|leģionu]]. 46. gadā kā [[prētors]] piedalījies Āfrikas kampaņā. Iecelts par jaunās Āfrikas provinces (''Africa Proconsularis, Africa Vetus'') Numidijā vietvaldi ar [[Prokonsuls|prokonsula]] tiesībām. Precējies ar Cēzara šķirto sievu Terenciju. Pēc 44. gada pārstājis darboties politikā. Pievērsies ainavu arhitektūrai - cita starpā izveidojis t.s. Sallusta dārzus (''Horti Sallustiani'') Kvirinala pakalna (''Collis Quirinalis'') ziemeļu nogāzē, kas vēlāk bija daudzu imperatoru iecienīta atpūtas vieta, - un vēstures zinātnei. Miris 35. g.p.m.ē. | + | Dzimis 86. g.p.m.ē. 1. oktobrī [[Sabīņi|sabīņu]] izcelsmes [[Plebeji|plebeju]] ģimenē Amiternā (''Amiternum''), [[Senā Roma|Senajā Romā]]. Piederējis pie [[Ekvīti|ekvītu]] kārtas. Ap 55. gadu kļuvis par [[Kvestors|kvestoru]], 52. gadā ievēlēts par [[Tribūns|tribūnu]], līdz 50. gadam [[senators]]. Pilsoņu kara laikā (49.-45. g.p.m.ē.) bija Cēzara piekritēju nometnē, iespējams, pat komandējis [[Romiešu leģions|leģionu]]. 46. gadā kā [[prētors]] piedalījies Āfrikas kampaņā. Iecelts par jaunās Āfrikas provinces (''Africa Proconsularis, Africa Vetus'') Numidijā vietvaldi ar [[Prokonsuls|prokonsula]] tiesībām. Precējies ar Cēzara šķirto sievu Terenciju. Pēc 44. gada pārstājis darboties politikā. Pievērsies ainavu arhitektūrai - cita starpā izveidojis t.s. Sallusta dārzus (''Horti Sallustiani'') Kvirinala pakalna (''Collis Quirinalis'') ziemeļu nogāzē, kas vēlāk bija daudzu imperatoru iecienīta atpūtas vieta, - un vēstures zinātnei. Miris 34. vai 35. g.p.m.ē. Romā. |
Savos uzskatos [[platonists]], ietekmējies no Cicerona, Poseidonija un Tukidida. Viens no pirmajiem, kurš savos darbos sāka iekļaut galveno varoņu runas, lai tas palīdzētu raksturot to raksturu, poziciju, uzskatus un iespējamos motīvus. Postulēja, ka lai pilnvērtīgi strādātu, vēstures pētniekam jābūt aizgājušam no politikas, lai spētu domāt un rakstīt objektīvi. Taču arī tas esot grūti, jo tikko kā vēsturnieks dod vērtējumu, nosoda kādu pagātnes personību, tā lasītājam šķiet, ka autors ir subjektīvs. Vēstures pētniecība viņaprāt esot veids kā attīstīt garu un pārvarēt instinktus. Laimi un slavu jāmeklē nevis ar miesas, bet ar prāta palīdzību. Slavu var gūt, darot labus darbus vai aprakstot tos. Tikumu pagrimuma koncepcijas piekritējs: monarhija degradējusies par tirāniju, to izdevies pārvarēt, izveidojot republiku, taču pēc [[pūniešu kari]]em atkal sākās degradācija (Jogurta kara neveiksmes kā audzinošs pierādījums, pie kā noved degradācija). Romas pagrimuma iemesli ir atteikšanās no seno laiku tikumiem, ļaušanās godkārei un mantkārei. No viņa plašākā darba "Vēsture" saglabājušies vien fragmenti, toties mazās monogrāfijas "Par Katalīna sazvērestību" un "Jogurta karš" pieejamas pilnībā. | Savos uzskatos [[platonists]], ietekmējies no Cicerona, Poseidonija un Tukidida. Viens no pirmajiem, kurš savos darbos sāka iekļaut galveno varoņu runas, lai tas palīdzētu raksturot to raksturu, poziciju, uzskatus un iespējamos motīvus. Postulēja, ka lai pilnvērtīgi strādātu, vēstures pētniekam jābūt aizgājušam no politikas, lai spētu domāt un rakstīt objektīvi. Taču arī tas esot grūti, jo tikko kā vēsturnieks dod vērtējumu, nosoda kādu pagātnes personību, tā lasītājam šķiet, ka autors ir subjektīvs. Vēstures pētniecība viņaprāt esot veids kā attīstīt garu un pārvarēt instinktus. Laimi un slavu jāmeklē nevis ar miesas, bet ar prāta palīdzību. Slavu var gūt, darot labus darbus vai aprakstot tos. Tikumu pagrimuma koncepcijas piekritējs: monarhija degradējusies par tirāniju, to izdevies pārvarēt, izveidojot republiku, taču pēc [[pūniešu kari]]em atkal sākās degradācija (Jogurta kara neveiksmes kā audzinošs pierādījums, pie kā noved degradācija). Romas pagrimuma iemesli ir atteikšanās no seno laiku tikumiem, ļaušanās godkārei un mantkārei. No viņa plašākā darba "Vēsture" saglabājušies vien fragmenti, toties mazās monogrāfijas "Par Katalīna sazvērestību" un "Jogurta karš" pieejamas pilnībā. | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 9. augusts, plkst. 07.11
Gajs Sallusts Krisps (Gaius Sallustius Crispus, 86.-35. g.p.m.ē.) - vēsturnieks, vēstures filosofs.
Dzimis 86. g.p.m.ē. 1. oktobrī sabīņu izcelsmes plebeju ģimenē Amiternā (Amiternum), Senajā Romā. Piederējis pie ekvītu kārtas. Ap 55. gadu kļuvis par kvestoru, 52. gadā ievēlēts par tribūnu, līdz 50. gadam senators. Pilsoņu kara laikā (49.-45. g.p.m.ē.) bija Cēzara piekritēju nometnē, iespējams, pat komandējis leģionu. 46. gadā kā prētors piedalījies Āfrikas kampaņā. Iecelts par jaunās Āfrikas provinces (Africa Proconsularis, Africa Vetus) Numidijā vietvaldi ar prokonsula tiesībām. Precējies ar Cēzara šķirto sievu Terenciju. Pēc 44. gada pārstājis darboties politikā. Pievērsies ainavu arhitektūrai - cita starpā izveidojis t.s. Sallusta dārzus (Horti Sallustiani) Kvirinala pakalna (Collis Quirinalis) ziemeļu nogāzē, kas vēlāk bija daudzu imperatoru iecienīta atpūtas vieta, - un vēstures zinātnei. Miris 34. vai 35. g.p.m.ē. Romā.
Savos uzskatos platonists, ietekmējies no Cicerona, Poseidonija un Tukidida. Viens no pirmajiem, kurš savos darbos sāka iekļaut galveno varoņu runas, lai tas palīdzētu raksturot to raksturu, poziciju, uzskatus un iespējamos motīvus. Postulēja, ka lai pilnvērtīgi strādātu, vēstures pētniekam jābūt aizgājušam no politikas, lai spētu domāt un rakstīt objektīvi. Taču arī tas esot grūti, jo tikko kā vēsturnieks dod vērtējumu, nosoda kādu pagātnes personību, tā lasītājam šķiet, ka autors ir subjektīvs. Vēstures pētniecība viņaprāt esot veids kā attīstīt garu un pārvarēt instinktus. Laimi un slavu jāmeklē nevis ar miesas, bet ar prāta palīdzību. Slavu var gūt, darot labus darbus vai aprakstot tos. Tikumu pagrimuma koncepcijas piekritējs: monarhija degradējusies par tirāniju, to izdevies pārvarēt, izveidojot republiku, taču pēc pūniešu kariem atkal sākās degradācija (Jogurta kara neveiksmes kā audzinošs pierādījums, pie kā noved degradācija). Romas pagrimuma iemesli ir atteikšanās no seno laiku tikumiem, ļaušanās godkārei un mantkārei. No viņa plašākā darba "Vēsture" saglabājušies vien fragmenti, toties mazās monogrāfijas "Par Katalīna sazvērestību" un "Jogurta karš" pieejamas pilnībā.
Literatūra par šo tēmu
- C. Sallustius Crispus: Catilina, Iugurtha, Historiarum Fragmenta Selecta; Appendix Sallustiana. / ed. L.D. Reynolds - Oxford Classical Texts - Oxford 1991, ISBN 978-0-19-814667-4
- C. Sallustius Crispus: Catilina. Iugurtha. Fragmenta ampliora. / Hrsg. von Alfons Kurfess, Bibliotheca Teubneriana, 3. Aufl - Berlin, 1957, ISBN 978-3-598-71763-5
- Sallust. Catiline's War, the Jugurthine War, Histories. / trans. A.J. Woodman - Penguin: London, 2007, ISBN 0140449485
- Sallust. Catiline's Conspiracy, The Jugurthine War, Histories. / trans. William W. Batstone - OUP: Oxford, 2010, ISBN 9780192823458
- Sallust. Werke. Lateinisch-deutsch. / Übersetzt und herausgegeben von Wilhelm Schöne und Werner Eisenhut. - Heimeran, München, 1965 (mehrere NDe, zuletzt Oldenbourg Akademieverlag, München 2011, ISBN 3-05-005402-6
- Sallust. Werke. Lateinisch und deutsch. / Eingel., übers. und komm. von Thorsten Burkard. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft, Darmstadt, 2010, ISBN 978-3-534-18129-2
- C. Sallustius Crispus. Bellum Iugurthinum : Der Krieg mit Jugurtha. / Hrsg., übers. und komm. von Josef Lindauer. - Artemis & Winkler, Düsseldorf/Zürich, 2003, ISBN 3-7608-1374-7
- C. Sallustius Crispus. Bellum Iugurthinum : Der Krieg mit Jugurtha. / Hrsg. und übers. von Karl Büchner. - Reclam, Stuttgart, 1986, ISBN 978-3-15-000948-2
- C. Sallustius Crispus. De coniuratione Catilinae : Die Verschwörung des Catilina. Lateinisch-Deutsch. / Übersetzt und Herausgegeben von Karl Büchner - Reclam, Stuttgart, 1986, ISBN 3-15-009428-3
- Sallust. Historiae : Zeitgeschichte. Lateinisch-Deutsch. / Übers. und hrsg. von Otto Leggewie - Stuttgart, 1975. ISBN 3-15-009796-7
- C. Sallustius Crispus. Zwei politische Briefe an Caesar. / Hrsg. und übers. von Karl Büchner. - Reclam, Stuttgart, 1986, ISBN 978-3-15-007436-7
- Stephan Schmal. Sallust. - Darmstadt, 2001, ISBN 3-487-11442-9
