Atšķirības starp "Manteifeli-Scēges" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
'''Manteifeli, saukti Scēges''' (''Mannteuffel genannt Szöge'') - vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas guberņās, Zviedrijā un Prūsijā. Pirmo reizi pieminēti - Gerhards Seije (''Gerardus Soye''), - 1325. gadā kā Dānijas karaļa vasaļi Ziemeļigaunijā. Dzimtas uzvārda pieraksta veids mainīgs dažādos laikos un avotos: ''Zoye, Soye, Soeghe, Zoeghe, Zöge, Szöge, Zoege'' un ''Szoege''. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1772. gadā Zviedrijas karaļa vēstnieks Berlīnē Otto Jakobs Scēge fon Manteifels un tā pēcnācēji saņēma no Karaļa Gustava III [[Barons|barona]] titulu (1853. gadā dzimtas tiesības uz titulu apstiprināja Krievijas impērijas Senāts). XVII gs. Kurzemes, bet XVIII gs. Vidzemes Scēges sāka dēvēties par Manteifeliem. | '''Manteifeli, saukti Scēges''' (''Mannteuffel genannt Szöge'') - vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas guberņās, Zviedrijā un Prūsijā. Pirmo reizi pieminēti - Gerhards Seije (''Gerardus Soye''), - 1325. gadā kā Dānijas karaļa vasaļi Ziemeļigaunijā. Dzimtas uzvārda pieraksta veids mainīgs dažādos laikos un avotos: ''Zoye, Soye, Soeghe, Zoeghe, Zöge, Szöge, Zoege'' un ''Szoege''. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1772. gadā Zviedrijas karaļa vēstnieks Berlīnē Otto Jakobs Scēge fon Manteifels un tā pēcnācēji saņēma no Karaļa Gustava III [[Barons|barona]] titulu (1853. gadā dzimtas tiesības uz titulu apstiprināja Krievijas impērijas Senāts). XVII gs. Kurzemes, bet XVIII gs. Vidzemes Scēges sāka dēvēties par Manteifeliem. | ||
| − | 1759. gadā | + | 1759. gadā dzimtas Igaunijas atzars kļuva par Sv. Romas impērijas [[Grāfs|grāfiem]]. |
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: akstnieks, dzejnieks, publicists, igauņu literatūras pamatlicējs grāfs [[Manteifels-Scēge Pēteris fon|Peters fon Manteifels]] (1768-1842); virsnieks, sabiedrisks darbinieks, viens no Baltijas ģermanizācijas ideologiem barons [[Manteifels Karls fon|Karls fon Manteifels]] (1872-1948); virsnieks, sabiedrisks darbinieks, politiķis [[Manteifels-Scēge Georgs fon|Georgs fon Manteifels]] (1889–1962); [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] varonis, barons [[Manteifels-Scēge Hanss Joahims Pauls fon|Hanss fon Manteifels]] (1894–1919); Latvijas Neatkarības kara varonis, grāfs [[Manteifels-Scēge Heinrihs fon|Heinrihs fon Manteifels]] (1893–1946). | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: akstnieks, dzejnieks, publicists, igauņu literatūras pamatlicējs grāfs [[Manteifels-Scēge Pēteris fon|Peters fon Manteifels]] (1768-1842); virsnieks, sabiedrisks darbinieks, viens no Baltijas ģermanizācijas ideologiem barons [[Manteifels Karls fon|Karls fon Manteifels]] (1872-1948); virsnieks, sabiedrisks darbinieks, politiķis [[Manteifels-Scēge Georgs fon|Georgs fon Manteifels]] (1889–1962); [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] varonis, barons [[Manteifels-Scēge Hanss Joahims Pauls fon|Hanss fon Manteifels]] (1894–1919); Latvijas Neatkarības kara varonis, grāfs [[Manteifels-Scēge Heinrihs fon|Heinrihs fon Manteifels]] (1893–1946). | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 23. augusts, plkst. 07.35
Manteifeli, saukti Scēges (Mannteuffel genannt Szöge) - vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas guberņās, Zviedrijā un Prūsijā. Pirmo reizi pieminēti - Gerhards Seije (Gerardus Soye), - 1325. gadā kā Dānijas karaļa vasaļi Ziemeļigaunijā. Dzimtas uzvārda pieraksta veids mainīgs dažādos laikos un avotos: Zoye, Soye, Soeghe, Zoeghe, Zöge, Szöge, Zoege un Szoege. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1772. gadā Zviedrijas karaļa vēstnieks Berlīnē Otto Jakobs Scēge fon Manteifels un tā pēcnācēji saņēma no Karaļa Gustava III barona titulu (1853. gadā dzimtas tiesības uz titulu apstiprināja Krievijas impērijas Senāts). XVII gs. Kurzemes, bet XVIII gs. Vidzemes Scēges sāka dēvēties par Manteifeliem.
1759. gadā dzimtas Igaunijas atzars kļuva par Sv. Romas impērijas grāfiem.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: akstnieks, dzejnieks, publicists, igauņu literatūras pamatlicējs grāfs Peters fon Manteifels (1768-1842); virsnieks, sabiedrisks darbinieks, viens no Baltijas ģermanizācijas ideologiem barons Karls fon Manteifels (1872-1948); virsnieks, sabiedrisks darbinieks, politiķis Georgs fon Manteifels (1889–1962); Latvijas Neatkarības kara varonis, barons Hanss fon Manteifels (1894–1919); Latvijas Neatkarības kara varonis, grāfs Heinrihs fon Manteifels (1893–1946).
