Atšķirības starp "Minhauzeni" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
fon '''Minhauzeni''' (''von Münchhausen'', kr. ''фон Мюнхгаузен'') – sena bruņniecības dzimta vācu zemēs (no Lejassaksijas) un tās [[Vācbaltieši|vācbaltu]] atzars [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]]. 1648. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. XVIII gs. dzimta saņēma [[Barons|barona]] titulu. Sadalījusies divās pamatlīnijās, t.s. "melnajā" un "baltajā". | fon '''Minhauzeni''' (''von Münchhausen'', kr. ''фон Мюнхгаузен'') – sena bruņniecības dzimta vācu zemēs (no Lejassaksijas) un tās [[Vācbaltieši|vācbaltu]] atzars [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]]. 1648. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. XVIII gs. dzimta saņēma [[Barons|barona]] titulu. Sadalījusies divās pamatlīnijās, t.s. "melnajā" un "baltajā". | ||
| − | Par dzimtas pamatlicēju tradīcijā tiek uzskatīts bruņinieks Heino, kurš XII gs. piedalījies Krusta karā Palestīnā imperatora Fridriha II spēkos. Par Minhauzeniem (burt. "mūku nams") iesaukti vēlāk, kad | + | Par dzimtas pamatlicēju tradīcijā tiek uzskatīts bruņinieks Heino, kurš XII gs. piedalījies Krusta karā Palestīnā imperatora Fridriha II spēkos. Par Minhauzeniem (burt. "mūku nams") iesaukti vēlāk, kad Gizelhers pēc 1183. gada saņēma lēni pie cisterciešu Monehuzenas (''Monechusen'') klostera. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kurzemes bīskaps (1540-1560), Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1542-1560) Johans fon Minhauzens (''Iohannes von Muenchhausen'', ?-1572); Kuldīgas [[komturs]] Ernsts fon Minhauzens (''Ernst von Muenchhausen''); landsknehtu komandieris Spānijas karaļa Filipa II armijā Hilmars fon Minhauzens; Hanoveres galma ministrs un Getingenas universitātes dibinātājs Herlahs Ādolfs fon Minhauzens (1688-1770); dabaszinātnieks, botāniķis barons Otto fon Minhauzens (''Otto von Münchhausen'', 1716-1774); Braunšveigas-Volfenbuteles prinča Antona Ulriha pāžs, Krievijas armijas Braunšveigas kirasieru pulka [[rotmistrs]], slavenais "melu barons" Karls Fridrihs Hieronīms fon Minhauzens (''Karl Friedrich Hieronymus von Münchhausen''; 1720-1797); literāts, virsnieks, Amerikas Neatkarības kara varonis Karls Ludvigs Augusts Heino fon Minhauzens (1759-1836); Hanoveres premjerministrs (1850-1851) Aleksandrs fon Minhauzens (1813-1886); ģenealogs Albrehts Fridrihs fon Minhauzens; jurists un literāts, barons Beriss fon Minhauzens (''Börries Albrecht Conon August Heinrich Freiherr von Münchhausen'', 1874-1945). |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 22. decembris, plkst. 09.12
fon Minhauzeni (von Münchhausen, kr. фон Мюнхгаузен) – sena bruņniecības dzimta vācu zemēs (no Lejassaksijas) un tās vācbaltu atzars Kurzemes un Zemgales hercogistē. 1648. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. XVIII gs. dzimta saņēma barona titulu. Sadalījusies divās pamatlīnijās, t.s. "melnajā" un "baltajā".
Par dzimtas pamatlicēju tradīcijā tiek uzskatīts bruņinieks Heino, kurš XII gs. piedalījies Krusta karā Palestīnā imperatora Fridriha II spēkos. Par Minhauzeniem (burt. "mūku nams") iesaukti vēlāk, kad Gizelhers pēc 1183. gada saņēma lēni pie cisterciešu Monehuzenas (Monechusen) klostera. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kurzemes bīskaps (1540-1560), Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1542-1560) Johans fon Minhauzens (Iohannes von Muenchhausen, ?-1572); Kuldīgas komturs Ernsts fon Minhauzens (Ernst von Muenchhausen); landsknehtu komandieris Spānijas karaļa Filipa II armijā Hilmars fon Minhauzens; Hanoveres galma ministrs un Getingenas universitātes dibinātājs Herlahs Ādolfs fon Minhauzens (1688-1770); dabaszinātnieks, botāniķis barons Otto fon Minhauzens (Otto von Münchhausen, 1716-1774); Braunšveigas-Volfenbuteles prinča Antona Ulriha pāžs, Krievijas armijas Braunšveigas kirasieru pulka rotmistrs, slavenais "melu barons" Karls Fridrihs Hieronīms fon Minhauzens (Karl Friedrich Hieronymus von Münchhausen; 1720-1797); literāts, virsnieks, Amerikas Neatkarības kara varonis Karls Ludvigs Augusts Heino fon Minhauzens (1759-1836); Hanoveres premjerministrs (1850-1851) Aleksandrs fon Minhauzens (1813-1886); ģenealogs Albrehts Fridrihs fon Minhauzens; jurists un literāts, barons Beriss fon Minhauzens (Börries Albrecht Conon August Heinrich Freiherr von Münchhausen, 1874-1945).
Literatūra par šo tēmu
- Minhauzena vistīrākā patiesība. Ticama, ļoti ticama un izcili ticama informācija par brīvkunga gaitām Duntē un ārpus tās. - Limbažu novadpētniecības muzejs: Rīga, 1998.
- Banziņa A. Minhauzena taka ved uz jūru. // Latvijas Avīze. 2005.03.09.
- Šmitiņa I. Izdomas lielmeistara godināšana. // Latvijas Vēstnesis. 2005.20.05.
- Raspe R.Ē., Birgers G.A. Barona Minhauzena piedzīvojumi. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2001. - 64. lpp. ISBN 978-9934-0-4577-6
- Vilhelms fon Šolcs. Minhauzens. Slavenā brīvkunga brīnišķīgie un dēkainie piedzīvojumi. - Jumava: Rīga, 2006.
- Gundars Plešs, Jānis Ulmis, Jānis Zilgalvis. Duntes muiža un barons Minhauzens. - AGB: Rīga, 2007. - 111 lpp. ISBN 978-9984-777-40-5
- Wackermann E. Munchhausiana. - Stuttgart, 1969
- Schweizer W.R. Munchhausen und Munchhausiaden. - Stuttgart, 1969
- Капитонов А.П. Незабвенный барон // Родина - №10 - 1992
- Бюргер Г.А., Распе Р.Э. Удивительные путешествия на суше и на море, военные походы и весёлые приключения барона фон Мюнхгаузена, о которых он обычно рассказывает за бутылкой в кругу своих друзей. - Москва, 1985
