Atšķirības starp "Minsteri" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | fon '''Minsteri''' (''von Münster'', kr. ''фон Мюнстер'') – vairākas dižciltīgo un bruņniecības dzimtas vācu zemēs, kā arī [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimtas [[Kurzemes un Zemgales | + | fon '''Minsteri''' (''von Münster'', kr. ''фон Мюнстер'') – vairākas dižciltīgo un bruņniecības dzimtas vācu zemēs, kā arī [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimtas [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. Savstarpēji gan radniecīgas, gan neradniecīgas, jo uzvārds vācu zemēs ir pietiekami izplatīts gan dižciltīgo, gan [[pilsonība]]s un [[zemniecība]]s vidū, tāpēc vēsturiskās personas ģenealoģisko piederību bez papildus informācijas un heraldiskā materiāla grūti noteikt. No zināmākajiem Minsteriem Baltijā minami: |
| − | * '''fon Minsteri no Salienas''' (''von Münster a. d. H. Sallensee und Ilsensee''), bruņniecības dzimta [[Kurzemes un Zemgales | + | * '''fon Minsteri no Salienas''' (''von Münster a. d. H. Sallensee und Ilsensee''), bruņniecības dzimta [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], 1841. gadā ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. |
* '''fon Minsteri no Pokrojas''' (''von Münster a. d. H. Pokroy''), no Polijas ienākusi bruņniecības dzimta [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]], 1841. gadā ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. | * '''fon Minsteri no Pokrojas''' (''von Münster a. d. H. Pokroy''), no Polijas ienākusi bruņniecības dzimta [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]], 1841. gadā ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. | ||
* '''fon Minsteri no Krahtingas''' (''von Münster a. d. H. Krachting''). | * '''fon Minsteri no Krahtingas''' (''von Münster a. d. H. Krachting''). | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 23. decembris, plkst. 19.36
fon Minsteri (von Münster, kr. фон Мюнстер) – vairākas dižciltīgo un bruņniecības dzimtas vācu zemēs, kā arī vācbaltiešu dzimtas Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. Savstarpēji gan radniecīgas, gan neradniecīgas, jo uzvārds vācu zemēs ir pietiekami izplatīts gan dižciltīgo, gan pilsonības un zemniecības vidū, tāpēc vēsturiskās personas ģenealoģisko piederību bez papildus informācijas un heraldiskā materiāla grūti noteikt. No zināmākajiem Minsteriem Baltijā minami:
- fon Minsteri no Salienas (von Münster a. d. H. Sallensee und Ilsensee), bruņniecības dzimta Kurzemes un Zemgales hercogistē, 1841. gadā ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
- fon Minsteri no Pokrojas (von Münster a. d. H. Pokroy), no Polijas ienākusi bruņniecības dzimta Piltenes apgabalā, 1841. gadā ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
- fon Minsteri no Krahtingas (von Münster a. d. H. Krachting).
fon Minsteru no Salienas ģerbonis
fon Minsteru no Krahtingas ģerbonis
