Atšķirības starp "Minsteri" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
* '''fon Minsteri no Pokrojas''' (''von Münster a. d. H. Pokroy''), no Polijas ienākusi bruņniecības dzimta [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]], 1841. gadā ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. | * '''fon Minsteri no Pokrojas''' (''von Münster a. d. H. Pokroy''), no Polijas ienākusi bruņniecības dzimta [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]], 1841. gadā ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. | ||
* '''fon Minsteri no Krahtingas''' (''von Münster a. d. H. Krachting''). | * '''fon Minsteri no Krahtingas''' (''von Münster a. d. H. Krachting''). | ||
| − | Ziņu par šīm dzimtām ir maz, cik noprotams, XIX gs. tās visas Baltijā | + | Ziņu par šīm dzimtām ir maz, cik noprotams, XIX gs. tās visas Baltijā aprāvās. |
=== === | === === | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 23. decembris, plkst. 19.51
fon Minsteri (von Münster, kr. фон Мюнстер) – vairākas dižciltīgo un bruņniecības dzimtas vācu zemēs, kā arī vācbaltiešu dzimtas Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. Savstarpēji gan radniecīgas, gan neradniecīgas, jo uzvārds vācu zemēs ir pietiekami izplatīts gan dižciltīgo, gan pilsonības un zemniecības vidū, tāpēc vēsturiskās personas ģenealoģisko piederību bez papildus informācijas un heraldiskā materiāla grūti noteikt. No zināmākajiem Minsteriem Baltijā minami:
- fon Minsteri no Salienas (von Münster a. d. H. Sallensee und Ilsensee), bruņniecības dzimta Kurzemes un Zemgales hercogistē, 1841. gadā ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
- fon Minsteri no Pokrojas (von Münster a. d. H. Pokroy), no Polijas ienākusi bruņniecības dzimta Piltenes apgabalā, 1841. gadā ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
- fon Minsteri no Krahtingas (von Münster a. d. H. Krachting).
Ziņu par šīm dzimtām ir maz, cik noprotams, XIX gs. tās visas Baltijā aprāvās.
fon Minsteru no Salienas ģerbonis
fon Minsteru no Krahtingas ģerbonis
