Atšķirības starp "Rennes" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Baron_Roenne_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Baron_Roenne_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | + | '''fon Rennes''' (vc. ''von Roenne, Rönne''; kr. ''фон Ренне, Рённе'') - sena [[Livonija]]s [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižnieku dzimta. Tās aizsākumi Livonijā nāk no XV gs., kad Klauss Renne no 1419. gada līdz 1425. gadam bija Kurmales ķīlas īpašnieks, bet 1441. gadā minēts kā Goldingenas komtura vasalis un lēņa valdītājs. Dzimtas aizsācējs ir 1439. gadā minētais Rīgas arhibīskaps Henninga fon Šarfenberga (''Scharffenberg'') vasalis Johans fon Renne, Raunas pils hauptmanis, kam bīskaps 1539. gadā izlēņojis Vecapuzes, Taurenes un Dzērbenes muižu teritorijas. XVIII gs. Vidzemes bruņniecības solā tika uzņemts dragūnu majors Oto Johans fon Renne, 1841. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. Rennes dzimta jau XV gs. beigās sadalījusies divos namos: Vidzemes-Kurzemes un Kurzemes-Žemaitijas jeb, kā dažkārt pieminēts, vecākajā un jaunākajā līnijā. | |
| − | + | XVII gs. dzimta zaudēja praktiski visus savus īpašumus t.s. zviedru Vidzemē, krietni samazinoties arī tās sociālajam statusam. Tas atkal mainījās, kad kavalērijas ģenerālis Karls Evalds fon Renne (1663.–1716.) pēc Poltavas kaujas saņēma barona titulu. 1732. gada 30. maijā Polijas karalis, Saksijas kūrfirsts Augusts II atkārtoti apstiprināja ģenerāļa Rennes dēlam Karlam Johanam Ernstam [[Barons|baronu] titulu. | |
| + | |||
| + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Vecapuzes, Vendzavas, Pedvāles, Taurenes (''Teuren'') u.c. [[muiža]]s. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 2. janvāris, plkst. 18.47
fon Rennes (vc. von Roenne, Rönne; kr. фон Ренне, Рённе) - sena Livonijas vācbaltiešu muižnieku dzimta. Tās aizsākumi Livonijā nāk no XV gs., kad Klauss Renne no 1419. gada līdz 1425. gadam bija Kurmales ķīlas īpašnieks, bet 1441. gadā minēts kā Goldingenas komtura vasalis un lēņa valdītājs. Dzimtas aizsācējs ir 1439. gadā minētais Rīgas arhibīskaps Henninga fon Šarfenberga (Scharffenberg) vasalis Johans fon Renne, Raunas pils hauptmanis, kam bīskaps 1539. gadā izlēņojis Vecapuzes, Taurenes un Dzērbenes muižu teritorijas. XVIII gs. Vidzemes bruņniecības solā tika uzņemts dragūnu majors Oto Johans fon Renne, 1841. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Rennes dzimta jau XV gs. beigās sadalījusies divos namos: Vidzemes-Kurzemes un Kurzemes-Žemaitijas jeb, kā dažkārt pieminēts, vecākajā un jaunākajā līnijā.
XVII gs. dzimta zaudēja praktiski visus savus īpašumus t.s. zviedru Vidzemē, krietni samazinoties arī tās sociālajam statusam. Tas atkal mainījās, kad kavalērijas ģenerālis Karls Evalds fon Renne (1663.–1716.) pēc Poltavas kaujas saņēma barona titulu. 1732. gada 30. maijā Polijas karalis, Saksijas kūrfirsts Augusts II atkārtoti apstiprināja ģenerāļa Rennes dēlam Karlam Johanam Ernstam [[Barons|baronu] titulu.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Vecapuzes, Vendzavas, Pedvāles, Taurenes (Teuren) u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Jānis Baltiņš. Rennes dzimtas un īpašumu vēsture Kurzemē un Lietuvā. // Latvijas arhīvi. 2002. 2. 49.-86. lpp.
- Baltinis J. Von Roenne gimene ir Kuršo baronai von Roenne // Renavas. – Vilnius, 2001.
