Atšķirības starp "Osteni" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Von_der_Osten_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Von_der_Osten_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | '''von der Osteni''' (''von der Osten'', kr. ''фон дер Остен'') - sena vācu (Padeborne Vestfālē) bruņniecības dzimta vācu zemēs un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars Livonijā. Avotos dzimta parādās 1219. gadā, kad parādās [[ministeriaļi]] brāļi Egehards Oste (''Egehard de Oste''), Bertolds (''Bertold de Oste''), Teoderihs (''Theodericus de Oste''), Valters (''Walther de Oste'') un Hicels (''Hizel de Oste''), Brēmenes arhibīskapa [[Vasalis|vasaļi]]. Dzimtas pamatlēnis bijis Ostes upes krastā, no kurienes tās pārstāvji izceļoja uz citām vācu zemēm, kur saņēma lēņus kā bruņinieki, | + | '''von der Osteni''' (''von der Osten'', kr. ''фон дер Остен'') - sena vācu (Padeborne Vestfālē) bruņniecības dzimta vācu zemēs un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars Livonijā. Avotos dzimta parādās 1219. gadā, kad parādās [[ministeriaļi]] brāļi Egehards Oste (''Egehard de Oste''), Bertolds (''Bertold de Oste''), Teoderihs (''Theodericus de Oste''), Valters (''Walther de Oste'') un Hicels (''Hizel de Oste''), Brēmenes arhibīskapa [[Vasalis|vasaļi]]. Dzimtas pamatlēnis bijis Ostes upes krastā, no kurienes tās pārstāvji izceļoja uz citām vācu zemēm, kur saņēma lēņus kā bruņinieki, ar laiku kļūstot par [[Brīvkungs|brīvkungiem]]. 1768. gadā Ādolfs fon der Ostens kļuva par Polijas karalistes [[Grāfs|grāfu]]. |
| + | |||
| + | XIV gs. bruņinieks Arnolds de Oste (''Arnold de Oste'') devās uz [[Livonija|Livoniju]], kur 1386. gadā saņēma lēnī no Kurzemes bīskapa Otto zemes pie Sakas upes, bet viņa mantiniekus sāka dēvēt par "no Zakenas, sauktiem par Osteniem" (''von Sacken, genannt von der Oest(en)''), jeb [[Osten-Zakeni]]em. | ||
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 17. janvāris, plkst. 10.46
von der Osteni (von der Osten, kr. фон дер Остен) - sena vācu (Padeborne Vestfālē) bruņniecības dzimta vācu zemēs un tās vācbaltiešu atzars Livonijā. Avotos dzimta parādās 1219. gadā, kad parādās ministeriaļi brāļi Egehards Oste (Egehard de Oste), Bertolds (Bertold de Oste), Teoderihs (Theodericus de Oste), Valters (Walther de Oste) un Hicels (Hizel de Oste), Brēmenes arhibīskapa vasaļi. Dzimtas pamatlēnis bijis Ostes upes krastā, no kurienes tās pārstāvji izceļoja uz citām vācu zemēm, kur saņēma lēņus kā bruņinieki, ar laiku kļūstot par brīvkungiem. 1768. gadā Ādolfs fon der Ostens kļuva par Polijas karalistes grāfu.
XIV gs. bruņinieks Arnolds de Oste (Arnold de Oste) devās uz Livoniju, kur 1386. gadā saņēma lēnī no Kurzemes bīskapa Otto zemes pie Sakas upes, bet viņa mantiniekus sāka dēvēt par "no Zakenas, sauktiem par Osteniem" (von Sacken, genannt von der Oest(en)), jeb Osten-Zakeniem.
