Atšķirības starp "Osten-Sakeni" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''fon der Osteni, saukti par Sakeniem''' (''von der Osten, genannt Sacken; von der Osten-Saken'', kr. ''фон дер Остен-Сакены'') - bruņinieku [[Osteni|fon der Ostenu]] dzimtas [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Dzimtas Kurzemes atzara aizsācējs ir bruņinieks Arnolds de Oste (''Arnold de Oste''), kurš 1386. gadā saņēma lēnī no Kurzemes bīskapa zemes pie Sakas, tāpēc tā mantiniekus sāka dēvēt par "no Zakenas, sauktiem par Osteniem" (''von Sacken, genannt von der Oest(en)''). Kopš 1544. gada Sanders no Sakas (''Sander von Sacken'') līdz ar apvienoto laulības gerboni sāka dēvēties par "fon Saku, saukts par fon der Ostenu" (''von Sacken, genannt von der Oest(en)''), kas vēlāk tā pēctečiem pārveidojās par "fon der Osteniem, sauktiem par Sakeniem" (''von der Osten genannt Sacken''). 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Kopš 1807. gada impērijas aktos dzimtas locekļi dēvēti par [[Barons|baroniem]] (1853. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] oficiāli apstiprināja titulu). Laika gaitā no dzimtas atdalījās vairāki atzari: | + | '''fon der Osteni, saukti par Sakeniem''' (''von der Osten, genannt Sacken; von der Osten-Saken'', kr. ''фон дер Остен-Сакены'') latviešu literatūrā arī '''Osten-Zakeni''' - bruņinieku [[Osteni|fon der Ostenu]] dzimtas [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Dzimtas Kurzemes atzara aizsācējs ir bruņinieks Arnolds de Oste (''Arnold de Oste''), kurš 1386. gadā saņēma lēnī no Kurzemes bīskapa zemes pie Sakas, tāpēc tā mantiniekus sāka dēvēt par "no Zakenas, sauktiem par Osteniem" (''von Sacken, genannt von der Oest(en)''). Kopš 1544. gada Sanders no Sakas (''Sander von Sacken'') līdz ar apvienoto laulības gerboni sāka dēvēties par "fon Saku, saukts par fon der Ostenu" (''von Sacken, genannt von der Oest(en)''), kas vēlāk tā pēctečiem pārveidojās par "fon der Osteniem, sauktiem par Sakeniem" (''von der Osten genannt Sacken''). 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Kopš 1807. gada impērijas aktos dzimtas locekļi dēvēti par [[Barons|baroniem]] (1853. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] oficiāli apstiprināja titulu). Laika gaitā no dzimtas atdalījās vairāki atzari: |
* '''fon der Osteni, saukti par Sakeniem un fon Reiniem''' (''von der Osten genannt Sacken und von Rhein''); | * '''fon der Osteni, saukti par Sakeniem un fon Reiniem''' (''von der Osten genannt Sacken und von Rhein''); | ||
* '''fon der Osteni, saukti par Sakeniem Tetenborniem''' (''von der Osten genannt Sacken-Tettenborn''). | * '''fon der Osteni, saukti par Sakeniem Tetenborniem''' (''von der Osten genannt Sacken-Tettenborn''). | ||
| 5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: [[Kurzemes bīskapija]]s [[fogts]] Heinrihs fon Sakens (?-1522.); [[Prūsijas karaliste]]s [[virskambarkungs]], slepenais valsts un kara [[ministrs]] [[Osten-Sakens Karls fon|Karls fon der Osten-Sakens]] (1721-1794). | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: [[Kurzemes bīskapija]]s [[fogts]] Heinrihs fon Sakens (?-1522.); [[Prūsijas karaliste]]s [[virskambarkungs]], slepenais valsts un kara [[ministrs]] [[Osten-Sakens Karls fon|Karls fon der Osten-Sakens]] (1721-1794). | ||
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Asteres (''[[Peuckern|Peuckern]]''), Drieliņu (''[[Badenhofa|Badenhof]]''), Dundagas, Bātes u.c. [[muiža]]s. | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Asteres (''[[Peuckern|Peuckern]]''), Drieliņu (''[[Badenhofa|Badenhof]]''), Dundagas, Bātes, Prodes, Kaldabruņas, Ilzes, Bornes, Gulbines, Popes, Padures, Apriķu u.c. [[muiža]]s. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| 14. rindiņa: | 14. rindiņa: | ||
* [http://geneagraphie.com/showsource.php?sourceID=S5805&tree=1&foffset=&ioffset=50 Geschichte des Kurländischen Geschlechts von der Osten-Sacken 1381-1991] | * [http://geneagraphie.com/showsource.php?sourceID=S5805&tree=1&foffset=&ioffset=50 Geschichte des Kurländischen Geschlechts von der Osten-Sacken 1381-1991] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/subates-evangeliski-luteriska-baznica Subates Evaņģēliski luteriskā baznīca.] | ||
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 17. janvāris, plkst. 12.26
fon der Osteni, saukti par Sakeniem (von der Osten, genannt Sacken; von der Osten-Saken, kr. фон дер Остен-Сакены) latviešu literatūrā arī Osten-Zakeni - bruņinieku fon der Ostenu dzimtas vācbaltiešu atzars Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Dzimtas Kurzemes atzara aizsācējs ir bruņinieks Arnolds de Oste (Arnold de Oste), kurš 1386. gadā saņēma lēnī no Kurzemes bīskapa zemes pie Sakas, tāpēc tā mantiniekus sāka dēvēt par "no Zakenas, sauktiem par Osteniem" (von Sacken, genannt von der Oest(en)). Kopš 1544. gada Sanders no Sakas (Sander von Sacken) līdz ar apvienoto laulības gerboni sāka dēvēties par "fon Saku, saukts par fon der Ostenu" (von Sacken, genannt von der Oest(en)), kas vēlāk tā pēctečiem pārveidojās par "fon der Osteniem, sauktiem par Sakeniem" (von der Osten genannt Sacken). 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Kopš 1807. gada impērijas aktos dzimtas locekļi dēvēti par baroniem (1853. gadā Krievijas impērijas Senāts oficiāli apstiprināja titulu). Laika gaitā no dzimtas atdalījās vairāki atzari:
- fon der Osteni, saukti par Sakeniem un fon Reiniem (von der Osten genannt Sacken und von Rhein);
- fon der Osteni, saukti par Sakeniem Tetenborniem (von der Osten genannt Sacken-Tettenborn).
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kurzemes bīskapijas fogts Heinrihs fon Sakens (?-1522.); Prūsijas karalistes virskambarkungs, slepenais valsts un kara ministrs Karls fon der Osten-Sakens (1721-1794).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Asteres (Peuckern), Drieliņu (Badenhof), Dundagas, Bātes, Prodes, Kaldabruņas, Ilzes, Bornes, Gulbines, Popes, Padures, Apriķu u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Gerlinde Kraus. Christiane Fürstin von der Osten-Sacken. - Franz Steiner Verlag: Stuttgart, 2001
