Atšķirības starp "Pāleni" versijām
m |
m |
||
| 10. rindiņa: | 10. rindiņa: | ||
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kurzemes gubernators (1797) [[Pālens Peters Ludvigs fon|Peters fon der Pālens]]; Vidzemes gubernators (1830–1845) Karls Magnuss fon der Pālens; politiķis, [[Rietumkrievijas kara politiskā padome|Rietumkrievijas kara politiskās padomes]] priekšsēdētājs grāfs Konstantīns fon der Pālens. | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kurzemes gubernators (1797) [[Pālens Peters Ludvigs fon|Peters fon der Pālens]]; Vidzemes gubernators (1830–1845) Karls Magnuss fon der Pālens; politiķis, [[Rietumkrievijas kara politiskā padome|Rietumkrievijas kara politiskās padomes]] priekšsēdētājs grāfs Konstantīns fon der Pālens. | ||
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Pāles jeb Dikļu (''[[Sepkull]]''), Kaucmindes, Lieliecavas, Pāces, Pamūšas (''Pommusch''), Kalnamuiža, Ceraukstes, Vietalvas, Mēdzūlas (''Meslou, Meßlaw, Meselau, Mehdsaule''), Boju, Lielauces u.c. [[muiža]]s. | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Pāles jeb Dikļu (''[[Sepkull]]''), Kaucmindes, Lieliecavas, Pāces, Pamūšas (''Pommusch''), Kalnamuiža, Ceraukstes, Vietalvas, Mēdzūlas (''Meslou, Meßlaw, Meselau, Mehdsaule''), Boju, Lielauces (''Groß-Autz'') u.c. [[muiža]]s. |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 30. janvāris, plkst. 06.25
fon der Pāleni (von der Pahlen, kr. фон дер Пален) - sena vācbaltiešu muižniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, Krievijas impērijas Kurzemes un Vidzemes guberņās. Pirmie Pāleni Livonijā ieradušies XIII gs. beigās, XIV gs. sākumā kā Turaidas fogts minēts Johans Pāle (Johannes de Pala). 1778. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā (1833. gadā matrikulā ierakstīti arī fon der Pāleni baroni Astravi), 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā (gan fon der Pāleni, gan atsevišķi vēl arī fon der Pāleni no Podes), Sāmsalas (1907. gadā baroni fon der Pāleni) un Igaunijas (fon der Pāleni no Podes un von der Pāleni vo Astravi, 1908. gadā - grāfi fon der Pāleni, 1909. gadā - baroni fon der Pāleni) bruņniecības matrikulās. Kopš 1798. gada baroni. 1799. gadā Peters fon der Pālens kļuva par Krievijas impērias grāfu.
Vairākas līnijas:
- baroni fon der Pāleni fon Astravi (von der Pahlen Baron von Astrau)
- fon der Pāleni no Podes (von der Pahlen a. d. H. Podis)
- baroni fon der Pāleni
- grāfi fon der Pāleni
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kurzemes gubernators (1797) Peters fon der Pālens; Vidzemes gubernators (1830–1845) Karls Magnuss fon der Pālens; politiķis, Rietumkrievijas kara politiskās padomes priekšsēdētājs grāfs Konstantīns fon der Pālens.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Pāles jeb Dikļu (Sepkull), Kaucmindes, Lieliecavas, Pāces, Pamūšas (Pommusch), Kalnamuiža, Ceraukstes, Vietalvas, Mēdzūlas (Meslou, Meßlaw, Meselau, Mehdsaule), Boju, Lielauces (Groß-Autz) u.c. muižas.
