Atšķirības starp "Fībihs Ernsts" versijām

Versija, kas saglabāta 2016. gada 29. aprīlis, plkst. 18.25

Ernsts Fībihs (Ernst Fiebig, 1898-?) – Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, virsnieks, LKO kavalieris

Dzimis 1898. gada 6. decembrī Volīnijas guberņas Rovnas apriņķa Tučinas muižā, Karla Fībiha ģimenē.

1918. gada 11. decembrī brīvprātīgi iestājies Latvijas zemessardzē (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies Inčukalna kaujā, visā 1919. gada pavasara Latvijas atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, Cēsu kaujās ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu Latvijas vācbaltu zemessargos, vēlākajā 13. Tukuma kājnieku pulkā, virsseržants]. 1920. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO Nr.313) par to, ka 1920. gada 13. janvārī kopā ar 8 kareivjeim, nosūtīts nodibināt sakarus ar blakus oberējošo karaspēka daļu, ieņēma divas sādžas Barisos, Rēzeknes apriņķī, saņēma gūstā 18 sarkanarmiešus. 1922. gadā, līdz ar Tukuma pulka likvidāciju, pārcelts dienestā uz 7. Siguldas kājnieku pulku. 1928. gadā absolvējis virsdienesta instruktoru kursus. 1940.-1941. gados PSRS armijas 24. teritoriālais korpusa 285. strēlnieku pulka mīnmetēju rotas komandieris. Sākoties 2. pasaules karam, līdz ar Sarkano Armiju atkāpies uz Krieviju, par turpmāko viņa likteni ziņu nav.

Literatūra par šo tēmu

• Lācplēša kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. - Rīga: Jāņa sēta, 1995. - 152. lpp.