Atšķirības starp "Gutceits Konstantins fon" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
3. rindiņa: 3. rindiņa:
 
Dzimis 1891. gada 14. oktobrī Ilzenes pagastā, Konstantina fon Gutceita ģimenē. Absolvējis Tērbatas universitāti.
 
Dzimis 1891. gada 14. oktobrī Ilzenes pagastā, Konstantina fon Gutceita ģimenē. Absolvējis Tērbatas universitāti.
  
1919. gada 7. decembrī brīvprātīgi iestājies [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies [[Inčukalna kauja|Inčukalna kaujā]], visā 1919. gada pavasara Latvijas atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu [[Latvijas vācbaltu zemessargi|Latvijas vācbaltu zemessargos]], vēlākajā [[Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulkā]], [[dižkareivis]]]. 1922. gadā apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]] (LKO Nr.1561) par to, ka 1920. gada 20. janvārī, atrodoties sardzes postenī Škincevo sādžā, ar savu ložmetēju apturēja pretinieka uzbrukumu un, turpinot cīņu arī pēc ložmetēja sašaušanas, piespieda uzbrucējus atkāpties. Atvaļināts 1921. gada 22. februārī. Emigrējis uz Vāciju, kur Saksijā, Halles apgabala Sisenes pilsētā kļuva par savas lauksaimniecības vadītāju. Miris 1981. gada 7. oktobrī Barzinghauzenē (''Barsinghausen'').
+
1919. gada 7. decembrī brīvprātīgi iestājies [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies [[Inčukalna kauja|Inčukalna kaujā]], visā 1919. gada pavasara Latvijas atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu [[Latvijas vācbaltu zemessargi|Latvijas vācbaltu zemessargos]], vēlākajā [[Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulkā]], [[dižkareivis]]. 1922. gadā apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]] (LKO Nr.1561) par to, ka 1920. gada 20. janvārī, atrodoties sardzes postenī Škincevo sādžā, ar savu ložmetēju apturēja pretinieka uzbrukumu un, turpinot cīņu arī pēc ložmetēja sašaušanas, piespieda uzbrucējus atkāpties. Atvaļināts 1921. gada 22. februārī. Emigrējis uz Vāciju, kur Saksijā, Halles apgabala Sisenes pilsētā kļuva par savas lauksaimniecības vadītāju. Miris 1981. gada 7. oktobrī Barzinghauzenē (''Barsinghausen'').
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Pašreizējā versija, 2016. gada 29. aprīlis, plkst. 19.28

Konstantīns fon Gutceits (Constantin von Gutzeit, 1891-1981) – Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, kareivis, LKO kavalieris.

Dzimis 1891. gada 14. oktobrī Ilzenes pagastā, Konstantina fon Gutceita ģimenē. Absolvējis Tērbatas universitāti.

1919. gada 7. decembrī brīvprātīgi iestājies Latvijas zemessardzē (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies Inčukalna kaujā, visā 1919. gada pavasara Latvijas atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, Cēsu kaujās ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu Latvijas vācbaltu zemessargos, vēlākajā 13. Tukuma kājnieku pulkā, dižkareivis. 1922. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO Nr.1561) par to, ka 1920. gada 20. janvārī, atrodoties sardzes postenī Škincevo sādžā, ar savu ložmetēju apturēja pretinieka uzbrukumu un, turpinot cīņu arī pēc ložmetēja sašaušanas, piespieda uzbrucējus atkāpties. Atvaļināts 1921. gada 22. februārī. Emigrējis uz Vāciju, kur Saksijā, Halles apgabala Sisenes pilsētā kļuva par savas lauksaimniecības vadītāju. Miris 1981. gada 7. oktobrī Barzinghauzenē (Barsinghausen).

Literatūra par šo tēmu

  • Lācplēša kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. - Rīga: Jāņa sēta, 1995. - 183. lpp.