Atšķirības starp "Rihters Nikolajs" versijām

Pašreizējā versija, 2016. gada 30. aprīlis, plkst. 08.57

Nikolajs Rihters (Nikolaus Richter, 1897-1960) – Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, apakšvirsnieks, LKO kavalieris.

Dzimis 1897. gada 10. aprīlī, Rīgā, Karla Rihtera ģimenē. Devies studēt uz Vāciju, kur, sākoties 1. pasaules karam, iestājies armijā, dienējis 60. lauka artilērijas pulkā.

1918. gada 28. decembrī brīvprātīgi iestājies Latvijas zemessardzē (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies Inčukalna kaujā, visā 1919. gada pavasara Kurzemes un Zemgales atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, Cēsu kaujās ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu Latvijas vācbaltu zemessargos, vēlākajā 13. Tukuma kājnieku pulkā, kaprālis. 1920. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO Nr.400) par to, ka 1920. gada 11. novembrī izlūkgājienā uz Nīcgales staciju, no tuvas distances ar ložmetēju apšaudījis ienaidnieka bruņuvilcienu, neļaujot tam desantēt kājniekus. Atvaļināts 1920. gada oktobrī.

Devies studēt uz ALberta universitāti Kēnigsbergā. Pēc tās absolvēšanas nav atgriezies dzimtenē, pet palicis emigrācijā, Sluftenbergas pilsētā, kur iztiku pelnījis kā ārsts. Miris 1960. gada 29. janvārī Leipcigā (Leipzig).

Literatūra par šo tēmu

• Lācplēša kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. - Rīga: Jāņa sēta, 1995., 441.-442. lpp.