Atšķirības starp "Albāņi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
(Nav atšķirību)

Versija, kas saglabāta 2016. gada 1. maijs, plkst. 05.44

Albāņitauta Balkānos (1979. gadā ~2 600 000 Albānijā, ~1 100 000 Serbijā, kā arī dzīvo Ziemeļgrieķijā un Dienviditālijā). Turkizējušies seno illiriešu un trāķiešu pēcteči. Iedalās 2 lielās etnogrāfiskās grupās: gegos (ziemeļalbāņi) un toskos (dienvidalbāņi). 70% musulmaņi, pārējie pareizticīgie un katoļi.

Lielāko tiesu runā albāņu valodā, kas ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, sintētiski fleksīva, ar analītisma elementiem. Tipoloģiska līdzība ar bulgāru, rumāņu un jaungrieķu valodām. 2 dialekti: gegu un tosku (Albānijā dominē tosku dialekts). Rakstības pamatā latīņu alfabēts. Senākie ralstu pieminekļi no XV gs.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 143. lpp.