Atšķirības starp "Otrais angļu-būru karš" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Otrais angļu-būru karš''' (afr. ''Anglo-Boereoorlog, Tweede Vryheidsoorlog'', an. ''Second Boer War, The Boer War'', 1899-1902) – karadarbība starp Lielbritāniju un [[Būri|būru]] valstīm - [[Oranjes brīvvalsts]] un [[Transvāla]] - Dienvidāfrikā. Būru teritorijās atrodot zelta un dārgakmeņu iegulas, sākās intensīva britu kolonistu ierašanās tur. Lielbritānijas karaliste sāka īstenot agresīvu ekspansiju, kuras formālais iemesls bija savu pavalstnieku interešu aizstāvēšana (1899. gada septembrī toreizējais Lielbritānijas koloniju valsts sekretārs Džozefs Čemberlens izvirzīja ultimātu, kas pieprasīja visu britu pilsoņu tiesību pielīdzināšanu būru tiesībām). Būru valstis izveidoja kopīgus bruņotos spēkus un 1899. gadā sākās atklāta karadarbība: Transvālas prezidents Pauls Krīgers pieprasīja Lielbritānijai atvilkt karaspēku no Transvālas pierobežas, bet 11. oktobrī tika pieteikts karš un būri iebruka Kapzemes kolonijā. | + | '''Otrais angļu-būru karš''' (afr. ''Anglo-Boereoorlog, Tweede Vryheidsoorlog'', an. ''Second Boer War, The Boer War'', vc. ''Zweite Burenkrieg, Südafrikanischer Krieg'', 1899-1902) – karadarbība starp Lielbritāniju un [[Būri|būru]] valstīm - [[Oranjes brīvvalsts]] un [[Transvāla]] - Dienvidāfrikā. |
| + | |||
| + | Būru teritorijās atrodot zelta un dārgakmeņu iegulas, sākās intensīva britu kolonistu ierašanās tur. Lielbritānijas karaliste sāka īstenot agresīvu ekspansiju, kuras formālais iemesls bija savu pavalstnieku interešu aizstāvēšana (1899. gada septembrī toreizējais Lielbritānijas koloniju valsts sekretārs Džozefs Čemberlens izvirzīja ultimātu, kas pieprasīja visu britu pilsoņu tiesību pielīdzināšanu būru tiesībām). Lai novērstu citu valstu iejaukšanos, Lielbritānija 1899. gadā noslēdza vienošanos ar Vācijas impēriju un ASV par Samoa salām, bet ar Franciju par ietekmes sfēru sadali Centrālāfrikā. Būru valstis izveidoja kopīgus bruņotos spēkus un 1899. gadā sākās atklāta karadarbība: Transvālas (Dienvidāfrikas republikas) prezidents Pauls Krīgers pieprasīja Lielbritānijai atvilkt karaspēku no Transvālas pierobežas, bet 11. oktobrī tika pieteikts karš un būri iebruka Kapzemes kolonijā. | ||
| + | |||
| + | Kara sākums Lielbritānijai nebija īpaši veiksmīgs, taču, palielinot ekspedīcijas korpusa lielumu, tai izdevās salauzt būru pretošanos: 13. martā briti ieņēma Oranjes galvaspilsētu Blūmfonteinu, bet 5. jūnijā – Transvālas galvaspilsētu Pretoriju. Būri H. Deventa un L. Botas vadībā izvērsa [[Partizāni|partizānu]] karu, savukārt Transvālas valdība vērsās pie Eiropas valstīm pēc palīdzības, taču neguva atbalstu. Lai salauztu būru pretošanos, britu karaspēka pavēlnieks Lords Kičeners izmantoja t.s. "izdedzinātās zemes" taktiku, nodedzinot būru kolonistu sējumus un mājas, bet būru civiliedzīvotājus masveidā ieslogot koncentrācijas nometnēs. 1902. gada 31. maijā Pretorijā tika noslēgts miera līgums, saskaņā ar kuru būru valstis tika iekļautas Lielbritānijas domīnijā, bet 1910. gadā – Lielbritānijas Dienvidāfrikas valstu Savienībā. | ||
Skat. arī: [[koncentrācijas nometne]] | Skat. arī: [[koncentrācijas nometne]] | ||
| 6. rindiņa: | 10. rindiņa: | ||
* Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 251. lpp. | * Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 251. lpp. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Martin Bossenbroek. Tod am Kap. Geschichte des Burenkriegs. - C. H. Beck: München, 2016, ISBN 978-3-406-68812-6 | ||
[[Kategorija:Militārie konflikti un agresijas akti]] | [[Kategorija:Militārie konflikti un agresijas akti]] | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 10. augusts, plkst. 08.39
Otrais angļu-būru karš (afr. Anglo-Boereoorlog, Tweede Vryheidsoorlog, an. Second Boer War, The Boer War, vc. Zweite Burenkrieg, Südafrikanischer Krieg, 1899-1902) – karadarbība starp Lielbritāniju un būru valstīm - Oranjes brīvvalsts un Transvāla - Dienvidāfrikā.
Būru teritorijās atrodot zelta un dārgakmeņu iegulas, sākās intensīva britu kolonistu ierašanās tur. Lielbritānijas karaliste sāka īstenot agresīvu ekspansiju, kuras formālais iemesls bija savu pavalstnieku interešu aizstāvēšana (1899. gada septembrī toreizējais Lielbritānijas koloniju valsts sekretārs Džozefs Čemberlens izvirzīja ultimātu, kas pieprasīja visu britu pilsoņu tiesību pielīdzināšanu būru tiesībām). Lai novērstu citu valstu iejaukšanos, Lielbritānija 1899. gadā noslēdza vienošanos ar Vācijas impēriju un ASV par Samoa salām, bet ar Franciju par ietekmes sfēru sadali Centrālāfrikā. Būru valstis izveidoja kopīgus bruņotos spēkus un 1899. gadā sākās atklāta karadarbība: Transvālas (Dienvidāfrikas republikas) prezidents Pauls Krīgers pieprasīja Lielbritānijai atvilkt karaspēku no Transvālas pierobežas, bet 11. oktobrī tika pieteikts karš un būri iebruka Kapzemes kolonijā.
Kara sākums Lielbritānijai nebija īpaši veiksmīgs, taču, palielinot ekspedīcijas korpusa lielumu, tai izdevās salauzt būru pretošanos: 13. martā briti ieņēma Oranjes galvaspilsētu Blūmfonteinu, bet 5. jūnijā – Transvālas galvaspilsētu Pretoriju. Būri H. Deventa un L. Botas vadībā izvērsa partizānu karu, savukārt Transvālas valdība vērsās pie Eiropas valstīm pēc palīdzības, taču neguva atbalstu. Lai salauztu būru pretošanos, britu karaspēka pavēlnieks Lords Kičeners izmantoja t.s. "izdedzinātās zemes" taktiku, nodedzinot būru kolonistu sējumus un mājas, bet būru civiliedzīvotājus masveidā ieslogot koncentrācijas nometnēs. 1902. gada 31. maijā Pretorijā tika noslēgts miera līgums, saskaņā ar kuru būru valstis tika iekļautas Lielbritānijas domīnijā, bet 1910. gadā – Lielbritānijas Dienvidāfrikas valstu Savienībā.
Skat. arī: koncentrācijas nometne
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 251. lpp.
- Martin Bossenbroek. Tod am Kap. Geschichte des Burenkriegs. - C. H. Beck: München, 2016, ISBN 978-3-406-68812-6
