Atšķirības starp "Berensi" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
* Vecākā, Rīgas tirgotāju līnija; | * Vecākā, Rīgas tirgotāju līnija; | ||
* Maskavas netitulēto muižnieku līnija (Беренсы): Hansa Heinriha mazdēls majors Ādams Heinrihs (1742.-1787.), kam piederēja pulvera manufaktūras Obuhovā un Kļazmā, 1785. gadā saņēma Krievijas impērijas dižciltību, 1791. gadā arī viņa pēcteči tika ierakstīti Maskavas guberņas marikulā, bet 1853. gadā - Jaroslavskas guberņas matrikulā; | * Maskavas netitulēto muižnieku līnija (Беренсы): Hansa Heinriha mazdēls majors Ādams Heinrihs (1742.-1787.), kam piederēja pulvera manufaktūras Obuhovā un Kļazmā, 1785. gadā saņēma Krievijas impērijas dižciltību, 1791. gadā arī viņa pēcteči tika ierakstīti Maskavas guberņas marikulā, bet 1853. gadā - Jaroslavskas guberņas matrikulā; | ||
| − | * Vidzemes muižnieku līnija fon Berensi (von Berens): 1786. gadā Hansa Heinriha mazmazdēls Melhiors Gotfrīds, Fēgezakholmas muižas īpašnieks, saņēma Krievijas impērijas dižciltību, bet 1797. gadā tā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā kā fon Berensi no Zelgauskas nama (von Berens a.d.H. Selgowsky); šai līnijai piederēja īpašumi Vidzemē: Vējzaķsalas (Vegesacks Hof, Vegesacksholm, 1786.-1806.), Zelgauska (Selgowsky, 1792.-1849.), Bērzaune (Bersohn, 1842.-1910.), Lauteres (Lauternsee, 1856.-1859.), Lazdona (Alt-Lasdohn, 1857.-18...), Lode (Lodenhof , 1835.-1842.), kā arī Vīksele pie Tukuma (Wiexeln, 1910.-1920.). | + | * Vidzemes muižnieku līnija fon Berensi (von Berens): 1786. gadā Hansa Heinriha mazmazdēls Melhiors Gotfrīds, Fēgezakholmas muižas īpašnieks, saņēma Krievijas impērijas dižciltību, bet 1797. gadā tā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā kā fon Berensi no Zelgauskas nama (von Berens a.d.H. Selgowsky); šai līnijai piederēja īpašumi Vidzemē: Vējzaķsalas (Vegesacks Hof, Vegesacksholm, 1786.-1806.), Zelgauska (Selgowsky, 1792.-1849.), Bērzaune (Bersohn, 1842.-1910.), Lauteres (Lauternsee, 1856.-1859.), Lazdona (Alt-Lasdohn, 1857.-18...), Lode (Lodenhof , 1835.-1842.), kā arī Vīksele pie Tukuma (Wiexeln, 1910.-1920.) u.c. [[muiža]]s. |
Šķiet, dzimta nav asinsradniecībā ar [[Berensi fon Rautenfeldi|Berensiem fon Rautenfeldiem]] | Šķiet, dzimta nav asinsradniecībā ar [[Berensi fon Rautenfeldi|Berensiem fon Rautenfeldiem]] | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 24. oktobris, plkst. 06.41
Berensi (vc. Berens, kr. Беренсы) - vācu izcelsmes (no Rostokas) muižniecības dzimta Krievijas impērijas Baltijas provincēs u.c.
Dzimtas aizsācējs it kā bijis Rostokas aldara Hansa Berensa dēls Hanss Heinrihs, kurš 1653. gadā apmetās uz dzīvi Rīgā, 1691. gadā kļuva par rātskungu, saskaņā ar Zviedrijas karalistes likumu iegūstot tiesības uz dižciltību un ģerboni. XVIII gs. Berensi sadalījās trīs līnijās (ģerboņi atšķirīgi):
- Vecākā, Rīgas tirgotāju līnija;
- Maskavas netitulēto muižnieku līnija (Беренсы): Hansa Heinriha mazdēls majors Ādams Heinrihs (1742.-1787.), kam piederēja pulvera manufaktūras Obuhovā un Kļazmā, 1785. gadā saņēma Krievijas impērijas dižciltību, 1791. gadā arī viņa pēcteči tika ierakstīti Maskavas guberņas marikulā, bet 1853. gadā - Jaroslavskas guberņas matrikulā;
- Vidzemes muižnieku līnija fon Berensi (von Berens): 1786. gadā Hansa Heinriha mazmazdēls Melhiors Gotfrīds, Fēgezakholmas muižas īpašnieks, saņēma Krievijas impērijas dižciltību, bet 1797. gadā tā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā kā fon Berensi no Zelgauskas nama (von Berens a.d.H. Selgowsky); šai līnijai piederēja īpašumi Vidzemē: Vējzaķsalas (Vegesacks Hof, Vegesacksholm, 1786.-1806.), Zelgauska (Selgowsky, 1792.-1849.), Bērzaune (Bersohn, 1842.-1910.), Lauteres (Lauternsee, 1856.-1859.), Lazdona (Alt-Lasdohn, 1857.-18...), Lode (Lodenhof , 1835.-1842.), kā arī Vīksele pie Tukuma (Wiexeln, 1910.-1920.) u.c. muižas.
Šķiet, dzimta nav asinsradniecībā ar Berensiem fon Rautenfeldiem
Literatūra par šo tēmu
- Владимир фон Беренс. Беренсы и фон Беренсы: Русский дворянский род Остзейского происхождения. - ВИРД: СПб., 2006. - 36 с.
