Atšķirības starp "Antistens no Atēnām" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Antisthenes.png‎|right|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Antisthenes.png‎|right|thumb|200px|]]
−
'''Antistens no Atēnām''' (''Ἀντισθένης, Antisthenes'', ~445./435.-370. g.p.m.ē.), Antistena dēls - sengrieķu filosofs, dzīvojis un strādājis [[Atēnas|Pirejā]] (it kā neesot bijis pilntiesīgs [[polisa]]s pilsonis, jo māte bijusi frīģiete). Mācījies pie Gorgija, vēlāk [[Sokrats|Sokrata]] skolnieks, bija klāt skolotāja nāves brīdī. Pēc Sokrata nāves Antistens vadīja nodarbības Atēnu skolā ''Kinosargā'' (''Κυνόσαργες'', burt. “modrais suns”, ja pieņem, ka skolas nosaukums cēlies no κύων, κυνός – ''kyōn, kynos'', “suns”). Izveidojis t.s. [[Kiniķi|kiniķu]] skolu, kas atzina, ka patiesas ir tikai zināšanas par atsevišķo. Zināšanas ir tikai tas, ko var noformulēt jēdzienos. Esot noliedzis iespēju vispār kaut ko galīgi definēt, t.i., saistīt atsevišķo ar vispārīgo, kā arī iespēju piedēvēt priekšmetam kādas nemainīgas īpašības. Par katru sprieduma subjektu var apgalvot tikai to, ka tas ir tieši šis subjekts. Pieļaujami ir tikai tie spriedumi, kuros subjekts sakrīt ar predikātu: “Sokrats ir Sokrats”, nevis “Sokrats ir skolotājs”. Kritizējis [[Platons|Platona]] mācību par idejām un atzinis tikai atsevišķu lietu esamību. Vērsies pret materiālo civilizāciju kā tādu, aicinot iztikt tikai ar nepieciešamo. Sarakstījis apmēram 60 darbus – “Par dabu”, “Par likumu”, “Par labumu”, “Par dzīvību un nāvi” u.c. - kas līdz mūsu dienām nav saglabājušies.
+
'''Antistens no Atēnām''' (''Ἀντισθένης, Antisthenes'', ~445./435.-370. g.p.m.ē.) - sengrieķu filosofs, dzīvojis un strādājis [[Atēnas|Pirejā]] (it kā neesot bijis pilntiesīgs [[polisa]]s pilsonis, jo māte bijusi frīģiete). Mācījies pie Gorgija, vēlāk [[Sokrats|Sokrata]] skolnieks, bija klāt skolotāja nāves brīdī. Pēc Sokrata nāves Antistens vadīja nodarbības Atēnu skolā ''Kinosargā'' (''Κυνόσαργες'', burt. “modrais suns”, ja pieņem, ka skolas nosaukums cēlies no κύων, κυνός – ''kyōn, kynos'', “suns”). Izveidojis t.s. [[Kiniķi|kiniķu]] skolu, kas atzina, ka patiesas ir tikai zināšanas par atsevišķo. Zināšanas ir tikai tas, ko var noformulēt jēdzienos. Esot noliedzis iespēju vispār kaut ko galīgi definēt, t.i., saistīt atsevišķo ar vispārīgo, kā arī iespēju piedēvēt priekšmetam kādas nemainīgas īpašības. Par katru sprieduma subjektu var apgalvot tikai to, ka tas ir tieši šis subjekts. Pieļaujami ir tikai tie spriedumi, kuros subjekts sakrīt ar predikātu: “Sokrats ir Sokrats”, nevis “Sokrats ir skolotājs”. Kritizējis [[Platons|Platona]] mācību par idejām un atzinis tikai atsevišķu lietu esamību. Vērsies pret materiālo civilizāciju kā tādu, aicinot iztikt tikai ar nepieciešamo. Sarakstījis apmēram 60 darbus – “Par dabu”, “Par likumu”, “Par labumu”, “Par dzīvību un nāvi” u.c. - kas līdz mūsu dienām nav saglabājušies.
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2016. gada 10. novembris, plkst. 16.27

Antisthenes.png

Antistens no Atēnām (Ἀντισθένης, Antisthenes, ~445./435.-370. g.p.m.ē.) - sengrieķu filosofs, dzīvojis un strādājis Pirejā (it kā neesot bijis pilntiesīgs polisas pilsonis, jo māte bijusi frīģiete). Mācījies pie Gorgija, vēlāk Sokrata skolnieks, bija klāt skolotāja nāves brīdī. Pēc Sokrata nāves Antistens vadīja nodarbības Atēnu skolā Kinosargā (Κυνόσαργες, burt. “modrais suns”, ja pieņem, ka skolas nosaukums cēlies no κύων, κυνός – kyōn, kynos, “suns”). Izveidojis t.s. kiniķu skolu, kas atzina, ka patiesas ir tikai zināšanas par atsevišķo. Zināšanas ir tikai tas, ko var noformulēt jēdzienos. Esot noliedzis iespēju vispār kaut ko galīgi definēt, t.i., saistīt atsevišķo ar vispārīgo, kā arī iespēju piedēvēt priekšmetam kādas nemainīgas īpašības. Par katru sprieduma subjektu var apgalvot tikai to, ka tas ir tieši šis subjekts. Pieļaujami ir tikai tie spriedumi, kuros subjekts sakrīt ar predikātu: “Sokrats ir Sokrats”, nevis “Sokrats ir skolotājs”. Kritizējis Platona mācību par idejām un atzinis tikai atsevišķu lietu esamību. Vērsies pret materiālo civilizāciju kā tādu, aicinot iztikt tikai ar nepieciešamo. Sarakstījis apmēram 60 darbus – “Par dabu”, “Par likumu”, “Par labumu”, “Par dzīvību un nāvi” u.c. - kas līdz mūsu dienām nav saglabājušies.

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 21. lpp.
  • Luis E. Navia. Antisthenes of Athens: Setting the World Aright. - Greenwood Press, 2001, ISBN 0-313-31672-4
  • Diogenes Laertius, Lives of Eminent Philosophers. / translated by R. D. Hicks, volume II - Loeb, London, 1950
  • Cicero. De natura deorum, 1.13.32. / translated by H. Rackham - Loeb, London, 1979
  • Rankin H.D., Antisthenes Sokratikos. - Amsterdam, 1986
  • Diogenes Laertios. Leben und Lehre der Philosophen. - Reclam Verlag, Stuttgart, 2004
  • Xenophon. Das Gastmahl. - Rowohlt Verlag, Hamburg, 1957
  • Chappuis Ch., Antisthene. - Paris, 1854
  • Duemmier F., Antisthenica. - Halis, 1882
  • Антология кинизма». - Наука, Москва, 1984
  • Диоген Лаэртский. О жизни, учениях и изречениях знаменитых философов. -Мысль, Москва, 1986
  • Кисиль В.Я., Рибери В.В. Галерея античных философов, в 2-х томах. - Москва, 2002. ISBN 5-8183-0414-0

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Antistens_no_Atēnām&oldid=63719"