Atšķirības starp "Mezolīts" versijām
No ''Vēsture''
m |
m (→Literatūra par šo tēmu) |
||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
* Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdiju redakcija: Rīga, 1981, 118. lpp. | * Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdiju redakcija: Rīga, 1981, 118. lpp. | ||
| + | * Gerhards Guntis. Mezolīta iedzīvotāju paleoekoloģiskās izpētes daži aspekti. // Latvijas vēstures institūta žurnāls, 2001., Nr3., - 38.-59. lpp. | ||
[[Kategorija:Vēstures periodi]] | [[Kategorija:Vēstures periodi]] | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 19. novembris, plkst. 20.12
Mezolīts – vidējais akmens laikmets, aptver laika posmu XII-IX g.tk. p.m.ē. (Tuvajos Austrumos) un X-IV g.tk. p.m.ē. (Eiropā), kas atbilst preboreālā, boreālā un atlantiskā klimata periodam. Cilvēki medīja mazos un vidējos zvērus, zvejoja, vāca augu barību. Raksturīgi mikrolīti (bieži ģeom. formas), šaujamais loks, harpūnas, žebērkļi, tīkli, [vienkoce]]s. Mītnes bija viegi slietņi vai būdas upju un ezeru tuvumā. Pieradināti pirmie mājdzīvnieki (suns). Levantē IX-VIII g.tk. p.m.ē. parādās zemkopības aizmetņi. Raksturīgākās ir: Azilas kultūra, Tardenuā kultūra, Lingbi kultūra, Maglemoses kultūra, Ertebeles kultūra, Fosnas kultūra, Komsas kultūra, Askolas kultūra, Suomusjervi kultūra, Svidras kultūra, Kundas kultūra u.c.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdiju redakcija: Rīga, 1981, 118. lpp.
- Gerhards Guntis. Mezolīta iedzīvotāju paleoekoloģiskās izpētes daži aspekti. // Latvijas vēstures institūta žurnāls, 2001., Nr3., - 38.-59. lpp.
