Atšķirības starp "Bulgārijas valsts" versijām
m |
m |
||
| 16. rindiņa: | 16. rindiņa: | ||
* Ohrida ( 990.-1018. g.) | * Ohrida ( 990.-1018. g.) | ||
|- | |- | ||
| − | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''hani | + | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''hani:''' |
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | | ||
| − | * Asparuhs | + | * Asparuhs (668.-702. g.) |
| + | * Tervels (702.-721. g.) | ||
|- | |- | ||
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Asparuh-map.jpg|200px]] | | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Asparuh-map.jpg|200px]] | ||
|} | |} | ||
| − | + | '''Bulgāras valsts''' (tj. ''Bolğar ile''; bulg. ''Българска държава'') - valsts Balkānu pussalas ziemeļos, Melnās jūras austrumu piekrastē, laikā no 681. līdz 971. gadam. Valsti izveidoja te no Melnās jūras ziemeļu piekrastes stepēm pēc [[Bulgāras haniste]]s ieradusies [[Tjurki|tjurku]] bulgāru cilšu savienība [[Hans|hana]] Asparuha (''Аспарух'', ~640.-700.) vadībā. 681. gadā netālu no Donavas grīvas bulgāri sakāva [[Austrumromas impērija]]s [[Imperators|imperatora]] [[Konstantins IV (Bizantijas imperators)|Konstantina IV]] karaspēku, piespiežot Bizantiju atzīt šādas bulgāru valsts pastāvēšanu. 865. gadā, [[Kņazs|kņaza]] (pirms kristīšanās - hana) Borisa I laikā (852.-889.) tika pieņemta kristietība. X gs. [[Bogomili|bogomilu]] sektas izraisītā iekšējā ''pilsoņu kara'' rezultātā valsts panīka, un 969. gadā to iekaroja Bizantijas impērija. Valsts ziemeļrietumu apgabali saglabāja neatkarību kā t.s. '''''Rietumbolgāras valsts''''' līdz 1018. gadam, kad to iekaroja Bizantijas armija, padarot par impērijas provinci. T.s. Joanna Asena un Petra vadītās sacelšanās rezultātā Bolgāras valsts tika atjaunota. 1242. gadā tā piedzīvo sakāvi karā ar mongoļiem un līdz 1270. gadam kļūst par to [[Vasaļvalsts|vasaļvalsti]]. 1396. gadā šo zemi iekaro [[Osmaņu impērija]], un nākošā - [[Bulgārija]]s valsts, - izveidojas tikai XIX gs. beigās. | |
== Ilustratīvie materiāli == | == Ilustratīvie materiāli == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 30. novembris, plkst. 21.25
| |
| pastāv: |
|
| galvaspilsēta: |
|
| hani: |
|
| |
Bulgāras valsts (tj. Bolğar ile; bulg. Българска държава) - valsts Balkānu pussalas ziemeļos, Melnās jūras austrumu piekrastē, laikā no 681. līdz 971. gadam. Valsti izveidoja te no Melnās jūras ziemeļu piekrastes stepēm pēc Bulgāras hanistes ieradusies tjurku bulgāru cilšu savienība hana Asparuha (Аспарух, ~640.-700.) vadībā. 681. gadā netālu no Donavas grīvas bulgāri sakāva Austrumromas impērijas imperatora Konstantina IV karaspēku, piespiežot Bizantiju atzīt šādas bulgāru valsts pastāvēšanu. 865. gadā, kņaza (pirms kristīšanās - hana) Borisa I laikā (852.-889.) tika pieņemta kristietība. X gs. bogomilu sektas izraisītā iekšējā pilsoņu kara rezultātā valsts panīka, un 969. gadā to iekaroja Bizantijas impērija. Valsts ziemeļrietumu apgabali saglabāja neatkarību kā t.s. Rietumbolgāras valsts līdz 1018. gadam, kad to iekaroja Bizantijas armija, padarot par impērijas provinci. T.s. Joanna Asena un Petra vadītās sacelšanās rezultātā Bolgāras valsts tika atjaunota. 1242. gadā tā piedzīvo sakāvi karā ar mongoļiem un līdz 1270. gadam kļūst par to vasaļvalsti. 1396. gadā šo zemi iekaro Osmaņu impērija, un nākošā - Bulgārijas valsts, - izveidojas tikai XIX gs. beigās.
Ilustratīvie materiāli
Bolgāra ap 1240. gadu
Resursi internetā par šo tēmu
- Inscriptions and Alphabet of the Proto-Bulgarians, by Peter Dobrev
- History of the Proto-Bulgarians north and west of the Black Sea by Vassil Karloukovski
