Atšķirības starp "Brizūra" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Brizūra''' jeb '''ģerboņa lauzums''' (fr. ''brisure'', an. ''marks of cadency'', vc. ''Beizeichen, Brüche'', kr. ''прибавления, переломления'') – papildus simbols, kam jāprecizē [[Ģerbonis|ģerboņa]] lietotāja (personas vai dzimtas līnijas) stāvokli dzimtā un ģimenē. Lauzumam lietotā figūra nav saistīta ar ar zem tās esošā vairoga saturu, šķērso to, pie tam ignorē apakšā un virsū likto [[Heraldiskās krāsas|krāsu un metālu]] mijas principu. | '''Brizūra''' jeb '''ģerboņa lauzums''' (fr. ''brisure'', an. ''marks of cadency'', vc. ''Beizeichen, Brüche'', kr. ''прибавления, переломления'') – papildus simbols, kam jāprecizē [[Ģerbonis|ģerboņa]] lietotāja (personas vai dzimtas līnijas) stāvokli dzimtā un ģimenē. Lauzumam lietotā figūra nav saistīta ar ar zem tās esošā vairoga saturu, šķērso to, pie tam ignorē apakšā un virsū likto [[Heraldiskās krāsas|krāsu un metālu]] mijas principu. | ||
| − | Franču un britu heraldikā visbiežāk kā brizūra kalpo '''labā pavedienspāre''', '''labais brīvstūris''', t.s. '''turnīra apkakle''' (fr. ''lambel'', an. ''label'', vc. ''Turnierkragen'') un vairoga '''apmale''', savukārt vācu heraldikā biežāk saglabā vairoga figūras neskartas, izmainot tikai lauka krāsas, [[Kleinods|kleinodu]], vai arī galveno figūru ietverot ar sīkiem papildu elementiem (krustiņiem, jumstiņiem, svaigznēm, lapām u.tml.), ievērojot heraldisko krāsu lietojuma principus. | + | Franču un britu heraldikā visbiežāk kā brizūra kalpo '''labā pavedienspāre''', '''labais brīvstūris''', t.s. '''turnīra apkakle''' (fr. ''lambel'', an. ''label'', vc. ''Turnierkragen'') un vairoga '''apmale''', savukārt vācu heraldikā biežāk saglabā vairoga figūras neskartas, izmainot tikai lauka krāsas, [[Kleinods|kleinodu]], vai arī galveno figūru ietverot ar sīkiem papildu elementiem (krustiņiem, jumstiņiem, svaigznēm, lapām u.tml.), un ievērojot heraldisko krāsu lietojuma principus. |
Jau XIV gs. vidū, samazinoties heraldikas praktiskajai nozīmai kara laukā, brizūras pamazām zaudēja savu nozīmi. Bez tam dažādās zemēs dzimtas locekļiem bija dažādas tiesības uz dzimtas titulu. Piemēram, vācu zemēs un Krievijas impērijā visi [[Grāfs|grāfa]] dēli un meitas bija grāfi un grāfienes, lietoja kopējo dzimtas ģerboni, savukārt Anglijas karalistē titulu un dzimtas ģerboni mantoja tikai vecākais dēls, bet pārējiem bērniem bija vienīgi dzimtas uzvārds un, attiecīgi, brizūra, kas norāda vietu ģimenes hierarhijā. Tāpēc britu heraldikā konsekvence tika ieturēta līdz pat mūsdienām, un joprojām lieto simbolus, kas ļauj noteikt personas vietu dzimtas hierarhijā, piemēram, pirmdzimtības secībā: turnīra apkakle, pusmēness, zvaigzne, merlete, riņķis, lilija, roze, krusts, enkurs, dubultais četrlapis. (Piemēram, britu politiķis Vinstons Čērčils lietoja Malboro dzimtas ģerboni, centrā liekot pusmēnesi, jo viņa tēvs bija Malboro hercoga otrais dēls, kurš titulu nemantoja.) | Jau XIV gs. vidū, samazinoties heraldikas praktiskajai nozīmai kara laukā, brizūras pamazām zaudēja savu nozīmi. Bez tam dažādās zemēs dzimtas locekļiem bija dažādas tiesības uz dzimtas titulu. Piemēram, vācu zemēs un Krievijas impērijā visi [[Grāfs|grāfa]] dēli un meitas bija grāfi un grāfienes, lietoja kopējo dzimtas ģerboni, savukārt Anglijas karalistē titulu un dzimtas ģerboni mantoja tikai vecākais dēls, bet pārējiem bērniem bija vienīgi dzimtas uzvārds un, attiecīgi, brizūra, kas norāda vietu ģimenes hierarhijā. Tāpēc britu heraldikā konsekvence tika ieturēta līdz pat mūsdienām, un joprojām lieto simbolus, kas ļauj noteikt personas vietu dzimtas hierarhijā, piemēram, pirmdzimtības secībā: turnīra apkakle, pusmēness, zvaigzne, merlete, riņķis, lilija, roze, krusts, enkurs, dubultais četrlapis. (Piemēram, britu politiķis Vinstons Čērčils lietoja Malboro dzimtas ģerboni, centrā liekot pusmēnesi, jo viņa tēvs bija Malboro hercoga otrais dēls, kurš titulu nemantoja.) | ||
[[Kategorija:Heraldika]] | [[Kategorija:Heraldika]] | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 12. februāris, plkst. 11.36
Brizūra jeb ģerboņa lauzums (fr. brisure, an. marks of cadency, vc. Beizeichen, Brüche, kr. прибавления, переломления) – papildus simbols, kam jāprecizē ģerboņa lietotāja (personas vai dzimtas līnijas) stāvokli dzimtā un ģimenē. Lauzumam lietotā figūra nav saistīta ar ar zem tās esošā vairoga saturu, šķērso to, pie tam ignorē apakšā un virsū likto krāsu un metālu mijas principu.
Franču un britu heraldikā visbiežāk kā brizūra kalpo labā pavedienspāre, labais brīvstūris, t.s. turnīra apkakle (fr. lambel, an. label, vc. Turnierkragen) un vairoga apmale, savukārt vācu heraldikā biežāk saglabā vairoga figūras neskartas, izmainot tikai lauka krāsas, kleinodu, vai arī galveno figūru ietverot ar sīkiem papildu elementiem (krustiņiem, jumstiņiem, svaigznēm, lapām u.tml.), un ievērojot heraldisko krāsu lietojuma principus.
Jau XIV gs. vidū, samazinoties heraldikas praktiskajai nozīmai kara laukā, brizūras pamazām zaudēja savu nozīmi. Bez tam dažādās zemēs dzimtas locekļiem bija dažādas tiesības uz dzimtas titulu. Piemēram, vācu zemēs un Krievijas impērijā visi grāfa dēli un meitas bija grāfi un grāfienes, lietoja kopējo dzimtas ģerboni, savukārt Anglijas karalistē titulu un dzimtas ģerboni mantoja tikai vecākais dēls, bet pārējiem bērniem bija vienīgi dzimtas uzvārds un, attiecīgi, brizūra, kas norāda vietu ģimenes hierarhijā. Tāpēc britu heraldikā konsekvence tika ieturēta līdz pat mūsdienām, un joprojām lieto simbolus, kas ļauj noteikt personas vietu dzimtas hierarhijā, piemēram, pirmdzimtības secībā: turnīra apkakle, pusmēness, zvaigzne, merlete, riņķis, lilija, roze, krusts, enkurs, dubultais četrlapis. (Piemēram, britu politiķis Vinstons Čērčils lietoja Malboro dzimtas ģerboni, centrā liekot pusmēnesi, jo viņa tēvs bija Malboro hercoga otrais dēls, kurš titulu nemantoja.)
