Atšķirības starp "Hellers" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Hellers''' (vc. ''Heller'', kr. ''геллер'') – sīka [[monēta]] vācu zemēs laikā no XIII līdz XX gs., kā arī XX gs. Čehoslovākijā un Čehijā. Nosaukums nāk no Halles pilsētas, kur to sāka kalt XIII gs. kā [[feniņš|feniņa]] variāciju (tā kā hellerus neskāra metāla satura un svara izmaiņas, tie kļuva par patstāvīgu naudas vienību). Sākotnēji helleri svēra 0,55 g un saturēja 0,3771 g sudraba, ar uzrakstu "HALLA — F.R.I.S.A." (''Fridericus rex imperator semper Augustus''). Vēlākos gadsimtos monētas kala jau bez uzraksta. | '''Hellers''' (vc. ''Heller'', kr. ''геллер'') – sīka [[monēta]] vācu zemēs laikā no XIII līdz XX gs., kā arī XX gs. Čehoslovākijā un Čehijā. Nosaukums nāk no Halles pilsētas, kur to sāka kalt XIII gs. kā [[feniņš|feniņa]] variāciju (tā kā hellerus neskāra metāla satura un svara izmaiņas, tie kļuva par patstāvīgu naudas vienību). Sākotnēji helleri svēra 0,55 g un saturēja 0,3771 g sudraba, ar uzrakstu "HALLA — F.R.I.S.A." (''Fridericus rex imperator semper Augustus''). Vēlākos gadsimtos monētas kala jau bez uzraksta. | ||
| − | 1356. gadā ķeizars Kārlis IV noteica, ka 1 sudraba [[Mārka|mārku]] veido 376 helleri, t.i. 1 hellers svēra 0,634 g un saturēja 0,211 sudraba, kā arī pavēlēja norādīt, kur monēta kalta. Monētas izmērs laika gaitā mainījās: 1376. gadā 1 hellers svēra 0,441 g un saturēja 0,146 g sudraba, 1385. gadā svēra 0,401 g (0,134 g sudraba), 1396. gadā svēra 0,355 g (0,118 g sudraba), 1437. gadā – 0,324 g (0,081 g sudraba). | + | 1356. gadā ķeizars Kārlis IV noteica, ka 1 sudraba [[Mārka|mārku]] veido 376 helleri, t.i. 1 hellers svēra 0,634 g un saturēja 0,211 sudraba, kā arī pavēlēja norādīt, kur monēta kalta. Monētas izmērs laika gaitā mainījās: 1376. gadā 1 hellers svēra 0,441 g un saturēja 0,146 g sudraba, 1385. gadā svēra 0,401 g (0,134 g sudraba), 1396. gadā svēra 0,355 g (0,118 g sudraba), 1437. gadā – 0,324 g (0,081 g sudraba). Sudraba procentam samazinoties, hellers kļuva par vara monētu. XVI gs. 1 hellers = ½ feniņa. |
[[Kategorija:Naudas vienības]] | [[Kategorija:Naudas vienības]] | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 26. februāris, plkst. 16.11
Hellers (vc. Heller, kr. геллер) – sīka monēta vācu zemēs laikā no XIII līdz XX gs., kā arī XX gs. Čehoslovākijā un Čehijā. Nosaukums nāk no Halles pilsētas, kur to sāka kalt XIII gs. kā feniņa variāciju (tā kā hellerus neskāra metāla satura un svara izmaiņas, tie kļuva par patstāvīgu naudas vienību). Sākotnēji helleri svēra 0,55 g un saturēja 0,3771 g sudraba, ar uzrakstu "HALLA — F.R.I.S.A." (Fridericus rex imperator semper Augustus). Vēlākos gadsimtos monētas kala jau bez uzraksta.
1356. gadā ķeizars Kārlis IV noteica, ka 1 sudraba mārku veido 376 helleri, t.i. 1 hellers svēra 0,634 g un saturēja 0,211 sudraba, kā arī pavēlēja norādīt, kur monēta kalta. Monētas izmērs laika gaitā mainījās: 1376. gadā 1 hellers svēra 0,441 g un saturēja 0,146 g sudraba, 1385. gadā svēra 0,401 g (0,134 g sudraba), 1396. gadā svēra 0,355 g (0,118 g sudraba), 1437. gadā – 0,324 g (0,081 g sudraba). Sudraba procentam samazinoties, hellers kļuva par vara monētu. XVI gs. 1 hellers = ½ feniņa.
