Atšķirības starp "Krodznieks Jānis" versijām

Versija, kas saglabāta 2017. gada 5. aprīlis, plkst. 13.20

Jānis Krīgers vēlāk Krodznieks (1851-1924) – vēsturnieks (pirmais latvietis vēstures zinātnē), pedagogs.

Dzimis 1851. gada 10. aprīlī Valmieras pag., Jeros, drēbnieka Krīgera dēls. 1878. gadā absolvējis Maskavas universitātes filoloģijas fakultāti vēstures specialitātē.

1879.-1885. gados bijis krievu valodas skolotājs Rēveles (mūsd. Tallina) ģimnazijā, 1885.-1918. gados valodu un vēstures skolotājs ģimnāzijās Maskavā. Bijis Valdemāra un Brīvzemnieka jaunlatviešu pulciņa biedrs, pievērsās Latvijas vēstures pētniecībai. Kopš 1885. gada publicēja aptuveni 60 rakstu latviešu valodā iznākošajā periodikā. 1919. gadā atgriezās dzimtenē un tika iecelts par Valsts vēsturiskā arhīva direktoru. 1920.-1924. gados vēstures privātdocents Latvijas Universitātē. 1924 ievēlēts par goda doktoru. Šajā laikā publicē savu lielāko darbu par Vidzemes 1841. gada zemnieku nemieriem.

Miris 1924. gada 1. oktobrī Rīgā, apglabāts Meža kapos.

Literatūra par šo tēmu

• Jānis Krodzinieks (Krīgers). // Latviešu konversācijas vārdnīca. - Antēra: Rīga, 2001. -10. sēj., - 18466.-18469. sl.
• Jānis Krodzinieks (Krīgers) // Es viņu pazīstu. - Biogrāfiskā arhīva apgāds: Rīga, 1939. - 271. lpp
• Barzdeviča Margarita. Jānis Krodznieks (īstajā vārdā Jānis Krīgers) - latviešu historiogrāfijas dibinātājs, valsts vēst.arhīva pirmais vadītājs. // Latvijas Arhīvi. - 1994. - Nr.3, 4./5. lpp.
• Mežulis Arvīds. Latviešu vēstures zinātnes tēvam Jānim Krodzniekam - 150. // Liesma. - 20.04.2001. - 6. lpp.
• Vēsturniekam Jānim Krodzniekam (Krīgeram) - 150. // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls - 2001. - Nr.2, 209. lpp.