Atšķirības starp "Rennes" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Ronne_Wappen.png|right|thumb|200px|von Rönne]] | [[Attēls:Ronne_Wappen.png|right|thumb|200px|von Rönne]] | ||
[[Attēls:Baron_Roenne_Wappen.png|right|thumb|200px|baron Roenne]] | [[Attēls:Baron_Roenne_Wappen.png|right|thumb|200px|baron Roenne]] | ||
| − | '''fon Rennes''' (vc. ''von Roenne, Rönne''; kr. ''фон Ренне, Рённе'') - sena | + | '''fon Rennes''' (vc. ''von Roenne, Rönne''; kr. ''фон Ренне, Рённе'') - sena [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāķ Krievijas impērijas Kurzemes un Vidzemes guberņās. |
| − | Dzimtas aizsācējs ir 1439. gadā minētais Rīgas arhibīskaps Henninga fon Šarfenberga (''Scharffenberg'') vasalis Johans fon Renne, Raunas pils [[hauptmanis]], kam bīskaps 1539. gadā izlēņojis | + | Tās aizsākumi Livonijā nāk no XV gs., kad Klauss Renne no 1419. gada līdz 1425. gadam bija Kurmales ķīlas īpašnieks, bet 1441. gadā minēts kā Kuldīgas [[Komturs|komtura]] [[vasalis]] un [[Lēnis|lēņa]] valdītājs. Dzimtas aizsācējs ir viņa brālis (acīmredzot), 1439. gadā minētais Rīgas arhibīskaps Henninga fon Šarfenberga (''Scharffenberg'') vasalis Johans fon Renne, Raunas pils [[hauptmanis]], kam bīskaps 1539. gadā izlēņojis Vecapūzes, Taurenes un Dzērbenes muižu teritorijas. 1747. gadā Vidzemes bruņniecības matrikulā tika uierakstīts dragūnu majors Otto Johans fon Renne no Tammes (''von Roenne a.d.H. Tammenhof''), 1841. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. Rennes dzimta jau XV gs. beigās sadalījusies divos namos: Vidzemes-Kurzemes un Kurzemes-Žemaitijas jeb, kā dažkārt pieminēts, vecākajā un jaunākajā līnijā. |
| − | XVII gs. dzimta zaudēja praktiski visus savus īpašumus t.s. zviedru Vidzemē, krietni samazinoties arī tās sociālajam statusam. Tas atkal mainījās, kad kavalērijas ģenerālis Karls Evalds fon Renne ( | + | XVII gs. dzimta zaudēja praktiski visus savus īpašumus t.s. zviedru Vidzemē, krietni samazinoties arī tās sociālajam statusam. Tas atkal mainījās, kad kavalērijas ģenerālis Karls Evalds fon Renne (''Karl Ewald von Rönne'', 1663–1716) pēc Poltavas kaujas saņēma [[Barons|barona]] titulu. 1732. gada 30. maijā Polijas karalis, Saksijas kūrfirsts Augusts II atkārtoti apstiprināja titulu ģenerāļa Rennes dēlam Karlam Johanam Ernstam un tā pēcnācējiem. |
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Vecapūzes (''Altappussen''), Vendzavas (''Wensau''), Pedvāles (''Pedwahlen''), Tammes (''Tammenhof'') u.c. [[muiža]]s. | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Vecapūzes (''Altappussen''), Vendzavas (''Wensau''), Pedvāles (''Pedwahlen''), Tammes (''Tammenhof''), Dzērbenes (''Serben''), Taurenes (''Nötkenshof'') u.c. [[muiža]]s. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 8. aprīlis, plkst. 16.00
fon Rennes (vc. von Roenne, Rönne; kr. фон Ренне, Рённе) - sena vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāķ Krievijas impērijas Kurzemes un Vidzemes guberņās.
Tās aizsākumi Livonijā nāk no XV gs., kad Klauss Renne no 1419. gada līdz 1425. gadam bija Kurmales ķīlas īpašnieks, bet 1441. gadā minēts kā Kuldīgas komtura vasalis un lēņa valdītājs. Dzimtas aizsācējs ir viņa brālis (acīmredzot), 1439. gadā minētais Rīgas arhibīskaps Henninga fon Šarfenberga (Scharffenberg) vasalis Johans fon Renne, Raunas pils hauptmanis, kam bīskaps 1539. gadā izlēņojis Vecapūzes, Taurenes un Dzērbenes muižu teritorijas. 1747. gadā Vidzemes bruņniecības matrikulā tika uierakstīts dragūnu majors Otto Johans fon Renne no Tammes (von Roenne a.d.H. Tammenhof), 1841. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Rennes dzimta jau XV gs. beigās sadalījusies divos namos: Vidzemes-Kurzemes un Kurzemes-Žemaitijas jeb, kā dažkārt pieminēts, vecākajā un jaunākajā līnijā.
XVII gs. dzimta zaudēja praktiski visus savus īpašumus t.s. zviedru Vidzemē, krietni samazinoties arī tās sociālajam statusam. Tas atkal mainījās, kad kavalērijas ģenerālis Karls Evalds fon Renne (Karl Ewald von Rönne, 1663–1716) pēc Poltavas kaujas saņēma barona titulu. 1732. gada 30. maijā Polijas karalis, Saksijas kūrfirsts Augusts II atkārtoti apstiprināja titulu ģenerāļa Rennes dēlam Karlam Johanam Ernstam un tā pēcnācējiem.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Vecapūzes (Altappussen), Vendzavas (Wensau), Pedvāles (Pedwahlen), Tammes (Tammenhof), Dzērbenes (Serben), Taurenes (Nötkenshof) u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Jānis Baltiņš. Rennes dzimtas un īpašumu vēsture Kurzemē un Lietuvā. // Latvijas arhīvi. 2002. 2. 49.-86. lpp.
- Baltinis J. Von Roenne gimene ir Kuršo baronai von Roenne // Renavas. – Vilnius, 2001.
