Atšķirības starp "Šuvalovi" versijām
m |
m |
||
| 9. rindiņa: | 9. rindiņa: | ||
* [http://www.angelfire.com/realm/gotha/gotha/schuvalov.html SCHUVALOV (Schouwalov; Schuwalov) - Genealogy] | * [http://www.angelfire.com/realm/gotha/gotha/schuvalov.html SCHUVALOV (Schouwalov; Schuwalov) - Genealogy] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://dic.academic.ru/dic.nsf/ruwiki/60944 Шуваловы - Словари и энциклопедиина Академике] | ||
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 14. maijs, plkst. 12.05
grāfi Šuvalovi (Grafen Schuwalow, kr. графы Шуваловы) – muižniecības dzimta Krievijas impērijā.
Dzimta zināma kā sīkmuižnieki Kostromas apkaimē kopš XVI gs. Tās uzplaukums sākās ar Ivanu Šuvalovu (Шувалов, Иван Максимович Старший, ?-1736), kurš izvirzījās militārajā dienestā, uzkalpojoties par Vīpuri (Viborgas) komendantu, Arhangeļskas gubernatoru). Tā dēls Pjotrs (Шувалов, Пётр Иванович,1711-1762), kļuva par impērijas feldmaršalu, Kara kolēģijas prezidentu, 1746. gadā saņēmis grāfa titulu. Tā mazmazmasdēls bija Baltijas ģenerālgubernators (1864-1866), Trešās nodaļas policijas šefs (1866-1874), Krievijas sūtnis Lielbritānijā (1874-1879), kavalērijas ģenerālis, grāfs Pjotrs Šuvalovs (Шувалов, Пётр Андреевич, 1827-1889). 1833. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1875. gadā – Vidzemes muižniecības reģistrā, 1851. gadā Igaunijas, bet 1865. gadā – Sāmsalas bruņniecības matrikulā.
Mūsdeinu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Rundāles (Ruhenthal), Zalves (Salwen), Daudzevas (Daudsewa) u.c. muižas.
