Atšķirības starp "Palestīna" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Satellite_image_of_Palestine_2003.jpg|right|thumb|100px]] | [[Attēls:Satellite_image_of_Palestine_2003.jpg|right|thumb|100px]] | ||
'''Palestīna''' (sengr. ''Παλαιστίνη''; lat. ''Palaestina''; ivr. פלישתים - ''Plištim''; ar. فلسطين - ''Filasṭīn'', ''Falasṭīn'', ''Filisṭīn''; angl. ''Palestine'') - reģions Rietumāzijā, Tuvajos austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē. Vēsturiski t.s. "Auglīgā pusmēness" rietumu daļa. Senajos laikos un viduslaikos viens no pasaules tirdzniecības ceļu krustpunktiem. Nosaukums cēlies no [[Filistieši|filistiešu]] nosaukuma, kuri XIII gs.p.m.ē. apdzīvoja šo reģionu. Avotos pirmo reizi to piemin atrodam [[Hērodots]] (V gs. p.m.ē.). M.ē. sākumā tas ir oficiāls šī reģiona apzīmējums [[Romas valsts]] dokumentos un kartēs. Reģionu iedala: Piekrastes līdzenums, dienvidu, centrālajā un ziemeļu Palestīna un Transjordānā (Jordānas upes baseina austrumu krasts). Dienvidos ir Jūdejas kalnu plato, centrālajā daļā Samarijas kalnu grēda - Grizima, Eivala kalni, Tavora virsotne (562 m virs jūras līmeņa), Mazā Hemrona virsotne (515 m), Karmela kalns (551 m). Ziemeļos Hemrona grēda (2224 m v.j.l.). Ieplakās, kas ir ievērojami zemāk par jūras līmeni, atrodas dabiskās ūdenskrātuves: Tiberiadas, jeb Kineretas ezers, t.s. ''Galilejas jūra'', un lielākais sālsūdens ezers pasaulē - Nāves jūra. Vienīgā lielā upe ir Jordāna. | '''Palestīna''' (sengr. ''Παλαιστίνη''; lat. ''Palaestina''; ivr. פלישתים - ''Plištim''; ar. فلسطين - ''Filasṭīn'', ''Falasṭīn'', ''Filisṭīn''; angl. ''Palestine'') - reģions Rietumāzijā, Tuvajos austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē. Vēsturiski t.s. "Auglīgā pusmēness" rietumu daļa. Senajos laikos un viduslaikos viens no pasaules tirdzniecības ceļu krustpunktiem. Nosaukums cēlies no [[Filistieši|filistiešu]] nosaukuma, kuri XIII gs.p.m.ē. apdzīvoja šo reģionu. Avotos pirmo reizi to piemin atrodam [[Hērodots]] (V gs. p.m.ē.). M.ē. sākumā tas ir oficiāls šī reģiona apzīmējums [[Romas valsts]] dokumentos un kartēs. Reģionu iedala: Piekrastes līdzenums, dienvidu, centrālajā un ziemeļu Palestīna un Transjordānā (Jordānas upes baseina austrumu krasts). Dienvidos ir Jūdejas kalnu plato, centrālajā daļā Samarijas kalnu grēda - Grizima, Eivala kalni, Tavora virsotne (562 m virs jūras līmeņa), Mazā Hemrona virsotne (515 m), Karmela kalns (551 m). Ziemeļos Hemrona grēda (2224 m v.j.l.). Ieplakās, kas ir ievērojami zemāk par jūras līmeni, atrodas dabiskās ūdenskrātuves: Tiberiadas, jeb Kineretas ezers, t.s. ''Galilejas jūra'', un lielākais sālsūdens ezers pasaulē - Nāves jūra. Vienīgā lielā upe ir Jordāna. | ||
| + | |||
| + | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://www.livius.org/ livius.org - Anatolia, Carthage, Egypt, Germ. Inf., Greece, Judaea, Mesopotamia, Persia, Rome] | ||
[[Kategorija:Ģeogrāfiskie reģioni]] | [[Kategorija:Ģeogrāfiskie reģioni]] | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 2. decembris, plkst. 09.07
Palestīna (sengr. Παλαιστίνη; lat. Palaestina; ivr. פלישתים - Plištim; ar. فلسطين - Filasṭīn, Falasṭīn, Filisṭīn; angl. Palestine) - reģions Rietumāzijā, Tuvajos austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē. Vēsturiski t.s. "Auglīgā pusmēness" rietumu daļa. Senajos laikos un viduslaikos viens no pasaules tirdzniecības ceļu krustpunktiem. Nosaukums cēlies no filistiešu nosaukuma, kuri XIII gs.p.m.ē. apdzīvoja šo reģionu. Avotos pirmo reizi to piemin atrodam Hērodots (V gs. p.m.ē.). M.ē. sākumā tas ir oficiāls šī reģiona apzīmējums Romas valsts dokumentos un kartēs. Reģionu iedala: Piekrastes līdzenums, dienvidu, centrālajā un ziemeļu Palestīna un Transjordānā (Jordānas upes baseina austrumu krasts). Dienvidos ir Jūdejas kalnu plato, centrālajā daļā Samarijas kalnu grēda - Grizima, Eivala kalni, Tavora virsotne (562 m virs jūras līmeņa), Mazā Hemrona virsotne (515 m), Karmela kalns (551 m). Ziemeļos Hemrona grēda (2224 m v.j.l.). Ieplakās, kas ir ievērojami zemāk par jūras līmeni, atrodas dabiskās ūdenskrātuves: Tiberiadas, jeb Kineretas ezers, t.s. Galilejas jūra, un lielākais sālsūdens ezers pasaulē - Nāves jūra. Vienīgā lielā upe ir Jordāna.
