Atšķirības starp "Štakelbergi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
[[Attēls:Stackelberg_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|fon un baroni]]
+
[[Attēls:Stackelberg_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|fon un baroni Štakelbergi]]
 +
[[Attēls:Stackelberg_adH_Halinap_und_Eken-Angern_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni Štakelbergi no Halinapas]]
 
fon, baroni un grāfi '''Štakelbergi''' (''von Stackelberg'', kr. ''фон Стакельберги, Штакельберги'') – sena vācu izcelsmes (Lejassaksija) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]], Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. [[Livonija|Livonijā]] pirmo reizi avotos minēts kāds Tērbatas bīskapa vasalis Henrihs Štakelbergs (''Henricus de Stackelberg'') 1306. gadā. 1840. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]], 1747. gadā – [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]], 1741. gadā – (''Stackelberg a.d.H. Feckerort Thomel Rotziküll und Piddull'') Sāmsalas bruņniecības matrikulā, 1746. gadā – Igaunijas bruņniecības matrikulā.  
 
fon, baroni un grāfi '''Štakelbergi''' (''von Stackelberg'', kr. ''фон Стакельберги, Штакельберги'') – sena vācu izcelsmes (Lejassaksija) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]], Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. [[Livonija|Livonijā]] pirmo reizi avotos minēts kāds Tērbatas bīskapa vasalis Henrihs Štakelbergs (''Henricus de Stackelberg'') 1306. gadā. 1840. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]], 1747. gadā – [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]], 1741. gadā – (''Stackelberg a.d.H. Feckerort Thomel Rotziküll und Piddull'') Sāmsalas bruņniecības matrikulā, 1746. gadā – Igaunijas bruņniecības matrikulā.  
  
9. rindiņa: 10. rindiņa:
 
* Petera (?-~1557) dēlu Kaspara un Matiasa līnijas;
 
* Petera (?-~1557) dēlu Kaspara un Matiasa līnijas;
 
** Štakelbergi no Pipas (''a.d.H. Piep, Perrist und Kassari'');
 
** Štakelbergi no Pipas (''a.d.H. Piep, Perrist und Kassari'');
−
** Štakelbergi no Halinapas (''a.d.H. Halinap und Eken-Angern''); Zviedrijas ģenerālmajors Karls fon Štakelbergs (''Karl Adam von Stackelberg a.d.H. Halinap und Eken-Angern'', 1669-1749) 1714. gadā līdz ar pēctečiem saņēmis Zviedrijas karalistes brīvkunga titulu; savukārt viņa tēvabrālis, imperatora galma [[kambarkungs]] Reinholds fon Štakelbergs (''Reinhold Jochann von Stackelberg a.d.H. Ellistfer'') 1786. gadā līdz ar pēctečiem saņēmis Sv. Romas impērijas [[Grāfs|grāfa]] titulu (šis dzimtas atzars XIX gs. vidū izmira, un 1874. gadā ar imperatora [[Ukazs|ukazu]] grāfa tituls tika nodots grāfa Edvarda Reinholda fon Štakelberga znotam Konstantīnam Ungern-Štebergam).
+
** Štakelbergi no Halinapas (''a.d.H. Halinap und Eken-Angern''); Zviedrijas ģenerālmajors Karls fon Štakelbergs (''Karl Adam von Stackelberg a.d.H. Halinap und Eken-Angern'', 1669-1749) 1727. gadā līdz ar pēctečiem saņēmis Zviedrijas karalistes brīvkunga titulu; savukārt viņa tēvabrālis, imperatora galma [[kambarkungs]] Reinholds fon Štakelbergs (''Reinhold Jochann von Stackelberg a.d.H. Ellistfer'') 1786. gadā līdz ar pēctečiem saņēmis Sv. Romas impērijas [[Grāfs|grāfa]] titulu (šis dzimtas atzars XIX gs. vidū izmira, un 1874. gadā ar imperatora [[Ukazs|ukazu]] grāfa tituls tika nodots grāfa Edvarda Reinholda fon Štakelberga znotam Konstantīnam Ungern-Štebergam).
  
 
Dzimta sazarojās vēl 28 atsevišķās līnijās jeb namos (''a.d.H. Jürgensberg, a.d.H. Hördel, a.d.H. Kaltenbrunn, a.d.H. Ellistfer, a.d.H. Wagenküll, a.d.H. Kollitz, a.d.H. Sellie, a. d.H. Cambi und Ecken-Angern, a.d.H. Kassar, a.d.H. Riesenberg'', u.c.), apmetās Vidzemē, Igaunijā, Zviedrijā, Somijā un Iekškrievijā.
 
Dzimta sazarojās vēl 28 atsevišķās līnijās jeb namos (''a.d.H. Jürgensberg, a.d.H. Hördel, a.d.H. Kaltenbrunn, a.d.H. Ellistfer, a.d.H. Wagenküll, a.d.H. Kollitz, a.d.H. Sellie, a. d.H. Cambi und Ecken-Angern, a.d.H. Kassar, a.d.H. Riesenberg'', u.c.), apmetās Vidzemē, Igaunijā, Zviedrijā, Somijā un Iekškrievijā.

Versija, kas saglabāta 2017. gada 24. maijs, plkst. 20.11

fon un baroni Štakelbergi
baroni Štakelbergi no Halinapas

fon, baroni un grāfi Štakelbergi (von Stackelberg, kr. фон Стакельберги, Штакельберги) – sena vācu izcelsmes (Lejassaksija) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Piltenes apgabalā, Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Livonijā pirmo reizi avotos minēts kāds Tērbatas bīskapa vasalis Henrihs Štakelbergs (Henricus de Stackelberg) 1306. gadā. 1840. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1747. gadā – Vidzemes bruņniecības matrikulā, 1741. gadā – (Stackelberg a.d.H. Feckerort Thomel Rotziküll und Piddull) Sāmsalas bruņniecības matrikulā, 1746. gadā – Igaunijas bruņniecības matrikulā.

Tērbatas fogta (Stiftsvogt) Petera fon Štakelberga (Peter von Stackelberg, 1480-1545) dēlu Reinholda, Johana un Petera pēcnācēji izveidoja 3 dzimtas pamatatzarus:

  • Reinholda (?-~1558) pēcnācēji, pamatlīnija, Štakelbergi no Kaverhofas un Kreichofas (a.d.H. Kawershof-Kreuzhof);
  • Johana (?-~1569) dēlu Georga (?-1616) un Valtera (1538-1612) līnijas:
    • Štakelbergi no Kambijas-Izenhofas (a.d.H. Camby-Isenhof); Krievijas diplomāts, Otto fon Štakelbergs (Otto Magnus von Stackelberg a.d.H. Camby-Isenhof, kr. Отто Магнус фон Штакельберг, 1736-1800) 1775. gadā kļuva par Krievijas impērijas grāfu.
    • Štakelbergi no Tomeles (a.d.H. Thomel); Zviedrijas ģenerālfeldmaršals Berndts fon Štakelbergs (Berndt Otto von Stackelberg a.d.H. Thomel, 1662-1734), kurš 1727. gadā līdz ar pēctečiem saņēmis Zviedrijas karalistes brīvkunga titulu.
  • Petera (?-~1557) dēlu Kaspara un Matiasa līnijas;
    • Štakelbergi no Pipas (a.d.H. Piep, Perrist und Kassari);
    • Štakelbergi no Halinapas (a.d.H. Halinap und Eken-Angern); Zviedrijas ģenerālmajors Karls fon Štakelbergs (Karl Adam von Stackelberg a.d.H. Halinap und Eken-Angern, 1669-1749) 1727. gadā līdz ar pēctečiem saņēmis Zviedrijas karalistes brīvkunga titulu; savukārt viņa tēvabrālis, imperatora galma kambarkungs Reinholds fon Štakelbergs (Reinhold Jochann von Stackelberg a.d.H. Ellistfer) 1786. gadā līdz ar pēctečiem saņēmis Sv. Romas impērijas grāfa titulu (šis dzimtas atzars XIX gs. vidū izmira, un 1874. gadā ar imperatora ukazu grāfa tituls tika nodots grāfa Edvarda Reinholda fon Štakelberga znotam Konstantīnam Ungern-Štebergam).

Dzimta sazarojās vēl 28 atsevišķās līnijās jeb namos (a.d.H. Jürgensberg, a.d.H. Hördel, a.d.H. Kaltenbrunn, a.d.H. Ellistfer, a.d.H. Wagenküll, a.d.H. Kollitz, a.d.H. Sellie, a. d.H. Cambi und Ecken-Angern, a.d.H. Kassar, a.d.H. Riesenberg, u.c.), apmetās Vidzemē, Igaunijā, Zviedrijā, Somijā un Iekškrievijā.

No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas diplomāts, grāfs Gustavs fon Štakelbergs (Gustav von Stackelberg, kr. Густав Оттонович фон Штакельберг, 1766-1850); artilērijas ģenerālis, rakstnieks, grāfs Ernsts fon Štakelbergs (Ernst von Stackelberg, kr. Эрнест Густавович фон Штакельберг, 1813-1870); Vidzemes landrāts (1836-1854), Baltijas Vēstures un senatnes biedrības dibinātājs un līdzdirektors (1843-1861), ceļotājs, grāmatu izdevējs un latviešu grāmatniecības attīstītājs Reinholds fon Štakelbergs (Reinhold Alexander von Stackelberg, 1797-1869); Vidzemes apriņķa tiesas asesors (1785), Vidzemes galma tiesas asesors (1803), titulārpadomnieks barons Karls fon Štakelbergs (Karl Gustav von Stackelberg); gleznotājs, arheologs (Otto Magnus von Stackelberg a.d.H. Thomel, 1786–1837); rakstniece Kamilla fon Štakelberga; Krievijas flotes viceadmirālis Olafs fon Štakelbergs (Ferdinand Olaf von Stackelberg a.d.H. Thomel, kr. Олаф Романович фон Штакельберг, 1818-1903); viceadmirālis barons Ēvalds fon Štakelbergs (Ewald von Stackelberg, kr. Эвальд Антонович фон Штакельберг, 1847-1909); ekonomists barons Heinrihs fon Stakelbergs (Heinrich Freiherr von Stackelberg, 1905-1946); entomologs Aleksandrs fon Štakelbergs (Alexander von Stackelberg, kr. Александр Александрович Штакельберг, 1897-1975); Vācijas Austrumu ministrijas aktīvās propagandas grupas vadītājs, pēc kara tirgus un sabiedriskās domas izpētes institūtu EMNID dibinātājs un vadītājs Karls fon Štakelbergs (Karl Georg von Stackelberg, 1913-1980).

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Delšava (Štakelberga, Reitera - Delschausche Gelegenheit, Reutershof), Arakstes (Araksti, Herkelshoff), Eriņu (Häringshof), Rozēnu (Koddiachhof) u.c. muižas, kā arī aptuveni 60 muižas Igaunijā.

Literatūra par šo tēmu

  • Constantin und André von Stackelberg und Helnmut Muskat. Die Stackelberg in Wandel der Jahrhunderte. -C.A. Starke: Linburg (Lahn), 1968

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Štakelbergi&oldid=66483"