Atšķirības starp "Palestīna" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[ | + | {| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5" |
| + | |+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Palestīna''' | ||
| + | |- | ||
| + | | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Satellite_image_of_Palestine_2003.jp|200px]] | ||
| + | |- | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''valstis:''' | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | | ||
| + | * Palestīnas pilsētvalstis | ||
| + | * [[Asīrijas valsts]] | ||
| + | * [Ēģiptes valsts]] | ||
| + | * [[Izraēlas valsts]] | ||
| + | * [[Jūdejas valsts]] | ||
| + | * [[Jaunbabilonijas valsts]] | ||
| + | * [[Ahamenīdu lielvalsts]] | ||
| + | * [[Maķedonijas valsts|Maķedonijas lielvalsts]] | ||
| + | * [[Seleikīdu lielvalsts]] | ||
| + | * [[Sasanīdu Persija|Sasanīdu impērija]] | ||
| + | * [[Omeijādu kalifāts]] | ||
| + | * [[Jeruzalemes karaliste]] | ||
| + | * [[Abasīdu kalifāts]] | ||
| + | * [[Osmaņu impērija]] | ||
| + | * [[Lielbritānijas mandātteritorija]] | ||
| + | * [[Izraēla]], [[Libāna]], [[Sīrija]] | ||
| + | |} | ||
'''Palestīna''' (sengr. ''Παλαιστίνη''; lat. ''Palaestina''; ivr. פלישתים - ''Plištim''; ar. فلسطين - ''Filasṭīn'', ''Falasṭīn'', ''Filisṭīn''; angl. ''Palestine'') - reģions Rietumāzijā, Tuvajos austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē. Vēsturiski t.s. "Auglīgā pusmēness" rietumu daļa. Senajos laikos un viduslaikos viens no pasaules tirdzniecības ceļu krustpunktiem. Nosaukums cēlies no [[Filistieši|filistiešu]] nosaukuma, kuri XIII gs.p.m.ē. apdzīvoja šo reģionu. Avotos pirmo reizi ar šādu nosaukumu piemin atrodam [[Hērodots]] (asīriešu un babiloniešu tekstus tā figurē kā ''Hurru'' zeme, seno ēģiptiešu tekstos - kā ''Kanana'' vai ''Ratenu''). Ģeogrāfiski reģionu iedala: Piekrastes līdzenums (vēsturiskā '''Kanaāna'''), dienvidu, centrālajā un ziemeļu Palestīna un Transjordānā (Jordānas upes baseina austrumu krasts). Dienvidos ir Jūdejas kalnu plato, centrālajā daļā Samarijas kalnu grēda - Grizima, Eivala kalni, Tavora virsotne (562 m virs jūras līmeņa), Mazā Hemrona virsotne (515 m), Karmela kalns (551 m). Ziemeļos Hemrona grēda (2224 m v.j.l.). Ieplakās, kas ir ievērojami zemāk par jūras līmeni, atrodas dabiskās ūdenskrātuves: Tiberiadas, jeb Kineretas ezers, t.s. ''Galilejas jūra'', un lielākais sālsūdens ezers pasaulē - Nāves jūra. Vienīgā lielā upe ir Jordāna. | '''Palestīna''' (sengr. ''Παλαιστίνη''; lat. ''Palaestina''; ivr. פלישתים - ''Plištim''; ar. فلسطين - ''Filasṭīn'', ''Falasṭīn'', ''Filisṭīn''; angl. ''Palestine'') - reģions Rietumāzijā, Tuvajos austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē. Vēsturiski t.s. "Auglīgā pusmēness" rietumu daļa. Senajos laikos un viduslaikos viens no pasaules tirdzniecības ceļu krustpunktiem. Nosaukums cēlies no [[Filistieši|filistiešu]] nosaukuma, kuri XIII gs.p.m.ē. apdzīvoja šo reģionu. Avotos pirmo reizi ar šādu nosaukumu piemin atrodam [[Hērodots]] (asīriešu un babiloniešu tekstus tā figurē kā ''Hurru'' zeme, seno ēģiptiešu tekstos - kā ''Kanana'' vai ''Ratenu''). Ģeogrāfiski reģionu iedala: Piekrastes līdzenums (vēsturiskā '''Kanaāna'''), dienvidu, centrālajā un ziemeļu Palestīna un Transjordānā (Jordānas upes baseina austrumu krasts). Dienvidos ir Jūdejas kalnu plato, centrālajā daļā Samarijas kalnu grēda - Grizima, Eivala kalni, Tavora virsotne (562 m virs jūras līmeņa), Mazā Hemrona virsotne (515 m), Karmela kalns (551 m). Ziemeļos Hemrona grēda (2224 m v.j.l.). Ieplakās, kas ir ievērojami zemāk par jūras līmeni, atrodas dabiskās ūdenskrātuves: Tiberiadas, jeb Kineretas ezers, t.s. ''Galilejas jūra'', un lielākais sālsūdens ezers pasaulē - Nāves jūra. Vienīgā lielā upe ir Jordāna. | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 2. decembris, plkst. 11.12
| 200px | |
| valstis: |
|
Palestīna (sengr. Παλαιστίνη; lat. Palaestina; ivr. פלישתים - Plištim; ar. فلسطين - Filasṭīn, Falasṭīn, Filisṭīn; angl. Palestine) - reģions Rietumāzijā, Tuvajos austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē. Vēsturiski t.s. "Auglīgā pusmēness" rietumu daļa. Senajos laikos un viduslaikos viens no pasaules tirdzniecības ceļu krustpunktiem. Nosaukums cēlies no filistiešu nosaukuma, kuri XIII gs.p.m.ē. apdzīvoja šo reģionu. Avotos pirmo reizi ar šādu nosaukumu piemin atrodam Hērodots (asīriešu un babiloniešu tekstus tā figurē kā Hurru zeme, seno ēģiptiešu tekstos - kā Kanana vai Ratenu). Ģeogrāfiski reģionu iedala: Piekrastes līdzenums (vēsturiskā Kanaāna), dienvidu, centrālajā un ziemeļu Palestīna un Transjordānā (Jordānas upes baseina austrumu krasts). Dienvidos ir Jūdejas kalnu plato, centrālajā daļā Samarijas kalnu grēda - Grizima, Eivala kalni, Tavora virsotne (562 m virs jūras līmeņa), Mazā Hemrona virsotne (515 m), Karmela kalns (551 m). Ziemeļos Hemrona grēda (2224 m v.j.l.). Ieplakās, kas ir ievērojami zemāk par jūras līmeni, atrodas dabiskās ūdenskrātuves: Tiberiadas, jeb Kineretas ezers, t.s. Galilejas jūra, un lielākais sālsūdens ezers pasaulē - Nāves jūra. Vienīgā lielā upe ir Jordāna.
Literatūra
- Gosta W. Ahlstrom. The History of Ancient Palestine. - Augsburg Fortress Publishers, 1993, ISBN: 0800627709
- Gosta W. Ahlstrom. Ancient Palestine. - Augsburg Fortress Publishers, 2002, ISBN: 0800635728
- Jack Pastor. Land and Economy in Ancient Palestine. - Routledge, UK, 1997, ISBN: 978-0-415-15960-9 (hardback) 978-0-203-41095-0 (electronic)
Resursi internetā par šo tēmu
- livius.org - Anatolia, Carthage, Egypt, Germ. Inf., Greece, Judaea, Mesopotamia, Persia, Rome
- The history of Palestine
- Ancient Palestine - MSN Encyclopedia Article
- Ancient Palestine - A Segment of the Middle East & Inner Asia WWW Research Institute at Richard Stockton College of New Jersey
- Jeffrey A. Spitzer. The economic history of the Jews in Palestine in late antiquity
- Seth Schwartz. Language, power and identity in ancient Palestine. // Past & Present, August, 1995
- Cook S.A. The religion of ancient Palestine in the second millennium B.C., in the light of archæology and the inscriptions (1921). / University of California Libraries
